Micelārais ūdens ir kļuvis par iecienītu ikdienas lietošanas līdzekli sejas ādas attīrīšanai. Kā tas iedarbojas, kāpēc ir ieteicamāks par krāna ūdeni un kā to pareizi lietot, skaidro sertificētā Mēness aptiekas farmaceite Irina Korčagina.
Karstajās vasaras dienās allaž pieaug bažas par to, cik daudz ūdens cilvēkam dienā jāizdzer, lai pašsajūta nepasliktinātos, un arī – kādu ūdeni labāk lietot – gāzētu vai degāzētu. Dažādi avoti min dažādus tilpumus, bet visbiežāk parādās – astoņas glāzes dienā. Realitātē tikai retais izdzer tik daudz.
Senlaikos biškrēsliņam piedēvētas jaunību un pat nemirstību sološas īpašības. "Mūsdienās paļauties uz šādu apsolījumu nebūtu prātīgi, taču pret parazītiem, gremošanas traucējumiem un pat pret kodēm biškrēsliņš noteikti var būt noderīgs," teic Mēness aptiekas farmaceite Linda Fevraļeva. Parastā biškrēsliņa aktīvajām vielām piemīt antiseptiskas un spazmas mazinošas īpašības.
Kukaiņi spēj radīt gan sīkas nepatikšanas, kad kodums vien mazliet niez, gan lielas, ja tas izraisa alerģisku reakciju, kas dažiem cilvēkiem var būt patiesi smaga un pat veselībai bīstama. Kā sevi pasargāt?
Mēness aptiekas un pētījumu aģentūras Norstat veiktajā aptaujā noskaidrots, ka vairums iedzīvotāju – 72% peldi sāk lēnām ieejot ūdenī, tikai nedaudzi – 4% atzinuši, ka ūdenī ielec ar galvu pa priekšu vai taisnām kājām. Ja lēnām ūdenī ieiet 74% sievietes un 69% vīriešu, tad aptaujāto sieviešu vidū nav tādu, kuras peldei ūdenī lektu uz galvas. Toties starp sievietēm ir divreiz vairāk to, kuras neprot peldēt.
Centrālās laboratorijas rīkotajā akcijā – bezmaksas antivielu pret C hepatīta vīrusu noteikšana – nedēļas laikā atklāti 114 pozitīvi gadījumi. Pārbaudes veiktas 2521 iedzīvotājam un 4,5 % gadījumu noteikts pozitīvs rezultāts, apstiprina Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras asociētā profesore, Centrālās laboratorijas valdes locekle Jeļena Storoženko.
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 64% vispārējo pašsajūtu vasarā uzlabo, pastaigājoties svaigā gaisā, liecina Mēness aptiekas un pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja. Izvēloties vairākus atbilžu variantus, respondenti atklājuši, ka vēl 58% no viņiem uzturā daudz iekļauj augļus, ogas un dārzeņus, 38% peldas, 33% sauļojas, 31% strādā dārzā, 25% izmanto ikgadējo atvaļinājumu un 21% sporto, lai pašsajūta šajā gadalaikā būtu labāka.
Dodamies ceļojumos, pārgājienos, izbraucam piknikā – un, protams, neiztiekam bez līdzi paņemtas vai uz vietas pagatavotas maltītes. Siltā laikā produkti diemžēl ātri vien bojājas un, tādus ēdot, var saindēties… Savukārt pārtikas tirdziņā ir kārdinājums svaigos augļus un dārzeņus turpat pie letes nogaršot vai tūdaļ pēc iegādāšanās arī apēst. Kā iemācīties izvairīties no saindēšanās, no problēmām ar gremošanas trakta darbību vasarā, un – ko darīt, ja tās tomēr radušās? Padomu sniedz Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, ārsts internists-gastroenterologs VCA poliklīnikā Aura Aleksejs Derovs un Mēness aptiekas farmaceite Juta Namsone.
Iespējams, tieši šis ir labākais gada brīdis, lai rosinātu ikvienu uzsākt treniņus ūdenī, apgūt pamata peldēšanas prasmes un pēc tam turpinātu nodarboties baseinā visu cauru gadu, iekļaujot ūdens aktivitātes dzīvesveida modelī.
Saulains laiks nes daudz patīkamu pārmaiņu ikdienas dzīves ritmā, tomēr jāpatur prātā, ka atsevišķu medikamentu iedarbība saules gaismas ietekmē var mainīties.
Ieilgstot liela karstuma
vilnim ASV, strauji palielinājies to pacientu skaits, kuri
guvuši smagus ķermeņa apdegumus pēc ādas saskaršanās ar saulē sakarsušām virsmām un objektiem, vēsta
BBC.
Vienalga kāda ir tava brīvdienu aktīvās pavadīšanas izvēle – ģimenes izbrauciens ar velosipēdiem, pārgājiens, atpūta pie ūdeņiem vai ceļojums pāri robežām, pienācīga sagatavošanās, domājot par veselību un iespējamiem negadījumiem, ļaus justies drošāk un pilnvērtīgi izbaudīt brīvdienas.
