Aizsardzības ministra Andra Sprūda (Progresīvie) lēmumu neierasties uz sarunu ar opozīcijā esošā Apvienotā saraksta (AS) frakciju Saeimā nevar nosaukt nekā citādi kā par muļķīgu kā no politiskā, tā no publiskās komunikācijas un tēla viedokļa.
Par to, kādus secinājumus
Rietumiem izdarīt no
Volodimira Zelenska
piedāvātā miera plāna,
kā uztvert ļaunuma parādi,
ko pie sevis BRICS valstu
samitā sapulcējis Vladimirs
Putins, un Čečenijas faktoru,
kas var sabrucināt Putina
kāršu namiņu, Krievijas
ekspertu Kārli Daukštu
intervē Agnese Margēviča.
Par NATO ģenerāļu kārtējiem
pesimistiskajiem vērtējumiem
Baltijas aizsardzības spējām,
brīdinājumu par Krievijas
armijas nezūdošo potenciālu
un to, cik grūti
vismodernākajiem
izlūkdienestiem nošķirt reālus
kodoldraudus no kodolblefa,
Agneses Margēvičas intervija
ar Austrumeiropas politikas
pētījumu centra direktoru
Māri Cepurīt.
Par to, vai Rīgas domes vēlēšanu kaislības var saasināt jau tā
problemātiskās attiecības
valdības koalīcijā, vai Ainārs
Šlesers panāks pretī revanšistiski noskaņotiem krievvalodīgajiem vēlētājiem vai arī
saglabās izredzes veidot
dažādākus pēcvēlēšanu
koalīcijas modeļus, politologu
Jāni Ikstenu intervē Agnese
Margēviča.
Par to, cik iemeslu demisijai jau ir sakrājis aizsardzības ministrs Andris Sprūds, kāda aprēķina pēc premjere neprasa Progresīvo deleģēto ministru nomaiņu un cik ilgi izturēs Apvienotais saraksts, ar YouTube bloga Titava laboratorija veidotāju Danu Titavu sarunājas Agnese Margēviča.
Par to, cik pamatoti Izraēlas un Palestīnas konflikts ielauzies mūsu iekšpolitiskajā dienaskārtībā, mūsu amatpersonu atbildību, neizglītotību un Krievijai noderīgajiem idiotiem Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesoru Leonu Taivānu.
Pirms neilga laika ar nelielu ironiju rakstīdama par Progresīvo politiskā brieduma un vieduma trūkumu, iekuļoties katrā iespējamā problēmā, ko politiskā dienaskārtība tiem servē, patiesi nenojautu, ka tik drīz pie tā būs jāatgriežas, šoreiz jau veltot jautājumu valdības koalīcijas vecākajam brālim – cik pieļaujami politiski savtīgos nolūkos ir nereaģēt uz jaunākā koalīcijas partnera nepieļaujamu rīcību?
Par riskiem, ko rada Latvijas ieraušana FDD orķestrētajos krievu opozīcijas karos, par sarkanajiem karodziņiem, kas neizlēca, un par to, kā neitralizēt neērto situāciju ar Hodorkovski
Rīgas konferencē, Agneses Margēvičas saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības
centra direktoru Jāni Sārtu.
Izmeklēšanā par uzbrukumiem (gan fiziskiem, gan nomelnojošiem) tā dēvētajos Krievijas opozīcijas cilšu karos noticis būtisks pavērsiens, kam būtu jāpiespiež arī Latvijas izmeklētāji mainīt taktiku no visa noliegšanas un klusēšanas uz aktīvu patiesības noskaidrošanu, vai uzpirkšana un uzbrukumu organizēšana tiešām notikusi, arī iesaistot mūsu valstspiederīgos un uzpērkot policistus un prokurorus.
Var tikai apbrīnot aklumu un kurlumu, ar kādu to vai citu viedokli tautās laiž Progresīvie, ja burtiski nedēļu pēc pašu radikālajiem un tuvredzīgajiem publiskajiem izteikumiem par Izraēlas metodēm cīņā ar Tuvo Austrumu teroristiskajiem grupējumiem tie paši steidz kļūt par "to partiju, kuras kultūras ministre grib atņemt finansējumu privātajam muzejam ebreju glābēja Žaņa Lipkes piemiņai".
Par Vienotības kļūdu, neatzīstot savas kļūdas, par Eviku Siliņu kā partijas vienīgo cerību un to, kā reaģēt uz Latvijas pēdām Krievijas opozīcijas karos, Agneses Margēvičas intervija ar bijušo Valsts prezidentu, kādreizējās Zatlera Reformu partijas dibinātāju Valdi Zatleru
Polijā par uzbrukuma organizēšanu Alekseja Navaļnija kolēģim Leonīdam Volkovam aizturētais Krievijas jurists Anatolijs Bļinovs, lai gan jau nodēvēts par “cilvēku Rīgā”, kurš stāvējis aiz šīs operācijas organizēšanas, Latvijā nav rīkojies uz savu roku. Viņam atbalstu sniedzis vismaz viens vietējais - bijušais Valsts policijas darbinieks, pēdējos gados par “pelēko baņķieri” un “lietu kārtotāju” šaurās aprindās dēvētais Dmitrijs Čeļebijs, noskaidroja Diena.
Par pretrunām bērnu obligātās vakcinācijas regulējumā Agneses Margēvičas intervija ar Saeimas Veselības apakškomisijas priekšsēdētāju, Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Līgu Kozlovsku (ZZS).
Ikvienam normālam cilvēkam, noklausoties no difterijas mirušā četrgadnieka vecāku versiju par notikušo, bezpalīdzīgām skumjām pievienojas dusmas un vēlme, lai šis bezjēdzīgais pieaugušo pašiedomāto principu dēļ nestais upuris sabiedrībai un par veselības aprūpi atbildīgajiem kaut ko iemācītu.
Nule Evikas Siliņas valdībai apritēja pirmais gads, un jāatzīst, reti kad citkārt diametrāli pretējos uzskatos esoši sabiedriskā viedokļa toņa noteicēji bijuši tik vienprātīgi savos kritiskajos vērtējumos. Arī mani kolēģi Dienā valdībai visai šerpi pārrullēja pāri, to tā arī nosaucot – par visu laiku vājāko.
Ja kādam pēc neveiklās izgāšanās ar
lēmumu nenotriekt bruņoto krievu
dronu bija labticīgas šaubas, vai
Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) veltītā asā kritika ir
pamatota vai tomēr mūsu armijas
komandieri un aizsardzības ministrs Andris
Sprūds (Progresīvie) rīkojās pareizi – vienkārši plašām tautas masām tas nav ne izprotams, ne izskaidrojams, ne izpaužams, tad
otrdien bars, pēc loģikas spriežot, nedraudzīgi noskaņotu putnu šīm naivajām iedomām pielika treknu punktu.
Dienai ir izdevies gūt apstiprinājumu vismaz vienam Latvijai neglaimojošam faktam, kas garāmejot tika pieminēts piektdien demonstrētajā Alekseja Navaļnija pretkorupcijas fonda izmeklēšanā par to, kā Mihaila Hodorkovska nometne organizējusi uzbrukumus saviem politiskajiem konkurentiem uz Krievijas opozīcijas līdera lomu un melnā PR kampaņas pret citiem Putina Krievijai muguru uzgriezušiem ietekmīgiem ļaudīm, tostarp, korumpējot Latvijas tiesībsargājošās iestādes.
Nenoliedzu arī savu vainu, ka, teju nedēļu pamatoti ķidājot un analizējot mūsu aizsardzības resora katastrofālo nespēju ticami un saprātīgi izskaidrot incidentu ar Latgalē nokritušo Krievijas dronu, mediji un sabiedrības diskurss ir pārlieku novirzījies no tā, kas šajā lietā patiesībā ir būtiskākais, – jautājuma par atbildību, ka bruņotais drons netika notriekts.
Par to, kā un kāpēc varēja rasties "krievu drona krīze", kas izvērtusies šaubās par mūsu pretgaisa aizsardzības spējām un nedēļu ilgās komunikācijas kļūdās no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Aizsardzības ministrijas (AM) puses, bijušo AM valsts sekretāru Jāni Garisonu iztaujā Agnese Margēviča.
Jānis Vitenbergs (NA) ir bijis gan satiksmes ministrs, gan ekonomikas ministrs, kura laikā valdība lēmusi par aptuveni 300 miljonu ieguldīšanu airBaltic pamatkapitālā. Par to, kā vērtēt pēdējo valdības lēmumu par valsts ieguldīto miljonu norakstīšanu zaudējumos un ieceri piesaistīt stratēģisko investoru, šobrīd opozīcijā esošo eksministru intervē Agnese Margēviča.
Par daudzajām neskaidrībām, iespējamajiem zaudējumiem un ieguvumiem, valstij pēkšņi nolemjot pārdot kontrolpaketi nacionālajā lidsabiedrībā airBaltic, kādreizējo satiksmes ministru Anriju Matīsu iztaujā Agnese Margēviča.
Par cauruma valsts budžetā iemesliem un to, ko valdība dara nepareizi, meklējot, kā to aizlāpīt, ekonomistu, Latvijas Universitātes rektoru Gundaru Bērziņu intervē Agnese Margēviča.
Par iekšējo drošību kā nākamo triju gadu prioritāti, to, vai iecerētā nodokļu reforma nebūs vēl viens šīs stabilitātes apdraudējums, un to, vai būs būt jaunām sarunām ar Apvienoto sarakstu par valdības koalīcijas paplašināšanu, Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāju, Vienotības valdes locekli Ainaru Latkovski intervē Agnese Margēviča.
Drīz būs gads, kopš darbojas
Evikas Siliņas (JV) vadītā
valdība. Par premjeres un
finanšu ministra Arvila
Ašeradena komunikāciju,
valdības lēmumiem kā
haotisku reaģēšanu uz
sabiedrības viedokļiem un
nodokļu reformas kļūdām ar
polittehnologu, konsultāciju
uzņēmuma Titava laboratorija
īpašnieku Danu Titavu
sarunājas Agnese Margēviča.
Par to, vai, beidzoties vasaras
brīvdienām politikā, atsāksies
arī sarunas par iespējamu
valdības koalīcijas
paplašināšanu un ar kādiem
nosacījumiem, Apvienotā
saraksta (AS) Saeimas
frakcijas priekšsēdētāju,
AS ietilpstošās Latvijas Zaļās
partijas līderi Edgaru Tavaru
iztaujā Agnese Margēviča.
Par īssavienojumiem starp
tiesu varu un dienestiem,
kas noved pie prokremlisko
aktīvistu aizmukšanas,
politiķu kritiku, soctīklu emocijām un ģenerālprokurora
izteikumiem par "kļūdainiem"
tiesas lēmumiem Agneses
Margēvičas intervija ar
Augstākās tiesas priekšsēdētāju Aigaru Strupišu.
Par to, kāpēc Nacionālās apvienības (NA) sākotnējais sabiedrotais Apvienotais saraksts par pievienošanos koalīcijai konsultējas viens pats, KNAB apturētā finansējuma ietekmi un to, kurš būs NA Rīgas mēra amata kandidāts, NA līderi Raivi Dzintaru intervē Agnese Margēviča.
Latvija nule izpildīja savu kā valsts
faktiski galveno pienākumu,
parūpējoties par saviem pilsoņiem – noorganizējot, lai drošībā
mājās nonāktu 147 Spānijā
iestrēguši, bezatbildīga tūroperatora pamesti nepilngadīgie un jaunieši.
Sākotnēji izskanēja, ka tam iztērēti 100 000
eiro, bet, pēc galīgajām aplēsēm, gluži tik
daudz nesanākšot.