Par šī gada Latvijas Arhitektūras gada balvas Lielās gada balvas jeb Grand Prix ieguvēju ir kļuvis Dailes teātra priekšlaukums, kura autors ir arhitektu birojs MADE arhitekti (komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu).
Valmieras teātrī 5. oktobrī pirmizrādi piedzīvos režisores Ineses Mičules iestudējums Jāzeps un viņa brāļi pēc Raiņa traģēdijas motīviem. "Jāzeps ir šodienas Hamlets. Viņš savus nokaitētos jautājumus tieši tāpat risina pilnīgā vientulībā. Kā mēs visi. Kad izslēgti visi sociālie tīkli ar īsto un viltus padomdevēju zunoņu, tu paliec viens pret vienu ar savu sirdsapziņu un iekšējo kompasu. Bultiņa raustās. Kur tā nostāsies?" tiek pieteikta izrāde, kurā galveno lomu pārmijus atveidos aktieri Mārtiņš Meiers un Aksels Aizkalns, kuru aicinājām uz sarunu.
No 30. septembra līdz 8. oktobrim norisināsies ikgadējais Latvijas Kultūras akadēmijas skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls Patriarha rudens. Sagaidot šo notikumu, uz sarunu aicinājām jauno režisoru Ralfu Liepu, kurš īpaši šim festivālam ir iestudējis Pētera Pētersona lugu Mirdzošais un tumši zilais par godu pazīstamā režisora un dramaturga simtgadei.
Vidzemes tirgū Rīgā pagājušajā nedēļā tika atklāts laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit, kas norisināsies līdz 8. oktobrim. Jau četrpadsmito gadu pēc kārtas tas piedāvās saviem apmeklētājiem alternatīvas izdzīvošanas iespējas un alternatīvus nākotnes scenārijus šajā mainīgajā pasaulē, kurā dzīvojam.
"Dailes teātra simbols ir liesma. Mēs turpināsim dedzināt, tikai tā mēs varam iet uz priekšu" jaunajai sezonai veltītajā preses konferencē sacīja Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs Viesturs Kairišs.
Šīs nedēļas nogalē, 8.–10. septembrī, visā Latvijā norisināsies Eiropas kultūras mantojuma dienas, kurās Latvija piedalās kopš 1995. gada, ik reizi izvēloties kādu noteiktu tēmu.
Septembra beigās uz Latvijas kinoekrāniem nonāks režisores Ilzes Kungas-Melgailes debijas spēlfilma Mana brīvība, kuras pamatā ir patiesi vēstures notikumi
Latvijas kopražojuma spēlfilma Neredzamā cīņa pagājušās nedēļas nogalē ir piedzīvojusi pirmizrādi nozīmīgajā Lokarno kinofestivālā (Šveicē), kur iekļauta galvenajā konkursa programmā, informēja studijas White Picture pārstāve Katrīna Karple.
Piedod, puisi, kas istabā spēlē videospēles, tu taisies iesēsties raķetē, kas traucas ar trīssimt divdesmit kilometriem stundā? – 11. augustā uz lielajiem ekrāniem iznākošā filma Gran Turismo. No spēles līdz trasei atbild ar apstiprinošu "jā". Tas ir patiesos notikumos balstīts stāsts par Janu Mardenborovu, kurš kļūst par GT Academy dalībnieku, lai videospēļu stūri nomainītu pret īstu un pacīnītos par iespēju piedalīties autosacīkstēs.
Šī gada laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit 14 norisināsies no 7. septembra līdz 8. oktobrim pašā Rīgas centrā – Vidzemes tirgū, kas jau vairākus gadus gaida savu atdzimšanu, informēja Latvijas Laikmetīgās mākslas centra pārstāve Krista Luīze Priedīte. Tajā notiks divas izstādes – festivāla centrālā izstāde Attāluma draudzības Ingas Lāces un Alīsijas Nokas mākslinieciskajā vadībā, kā arī iedvesmojošā projekta Mākslinieks ir klātesošs noslēguma ekspozīcija.
ŠĪ gada Jāņa Baltvilka balvu rakstniecībā ir ieguvis dzejnieks Žebers par dzejoļu krājumu Ejas un asakas, ko 2022. gadā laidusi klajā izdevniecība Liels un mazs, laikrakstu Diena informēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra pārstāve Silvija Tretjakova. Mākslinieces Ineses Brants veidotā porcelāna laiviņa ar balto vilku iekšpusē un zemeni mastā aizceļojusi pie dzejnieka par rotaļīgi uzrakstītu domāt rosinošu grāmatu, kas uzmundrina lasītāja "iekšējo galvu" un sapurina latviešu bērnu dzejas apvāršņus, teikts žūrijas pamatojumā.
Esplanādē līdz 14. augustam aplūkojama Prado muzeja krājumā esošo šedevru reprodukciju brīvdabas izstāde Prado Rīgas ielās, kas rīkota, lai padarītu mākslu pieejamāku sabiedrībai.
Ko nozīmē dzīvot starptelpā? Cēsu Mākslas festivālā tiks atklāta glezniecības klasiķa Raimonda Staprāna darbu ekspozīcija un divas laikmetīgās mākslas izstādes
"Mēroga ziņā šis ir mūsu iespaidīgākais darbs," saka arhitekts Didzis Jaunzems, kurš ir šajā nedēļas nogalē gaidāmā Dziesmu un deju svētku deju lieluzveduma Mūžīgais dzinējs scenogrāfijas koncepcijas autors
Gaisā levitē vainagi un cepures, no koka izgrebti putni un salmiem veidoti puzuri – līdz 30. jūlijam Sporta ielā 2 ir aplūkojama Dziesmu un deju svētkiem tapusī tautas lietišķās mākslas izstāde Mēs, kurā vienkopus ir redzami audēju, rokdarbnieku, pinēju, rotkaļu, kokgriezēju un keramiķu darbi, kas izvēlēti un atceļojuši no visām valsts pusēm.
"Pagājušajā reizē es neaizgāju paskatīties. Tā nožēloju," saka kāda sieviete savai satiktajai paziņai tautastērpā, gaidot vilcienu uz Rīgu. Uz Dziesmu un deju svētku dalībnieku gājienu Novadu dižošanās no visām malām saplūda aptuveni 45 000 cilvēku, kas mēroja ceļu no Brīvības pieminekļa līdz Dailes teātrim.*