Stāsts ir par pazīstamā ebreju glābēja Žaņa Lipkes dēlu Zigfrīdu, kuram bija tikai astoņi gadi, kad viņa ģimene deva patvērumu nacistu vajātajiem ebrejiem. Jānis Znotiņš uzskata, ka ar bērniem ir jārunā par sarežģītām lietām, arī par nāvi. Protams, prātā uzreiz nāk Dāvja Sīmaņa filma Tēvs Nakts, kurai darba nosaukums bija Puika ar suni. "Man bija svarīgi izstāstīt šo stāstu no puikas redzespunkta. Inese Zandere ideju akceptēja, iedodot arī stāsta turpinājuma uzmetumu, dramaturģe Ance Muižniece ķērās klāt. Nākamais solis – sazināšanās ar Žaņa Lipkes muzeja vadītāju Lolitu Tomsoni," par idejas realizēšanas gaitu stāsta J. Znotiņš. "Tā tikai liekas, ka holokausta tēmu var izstāstīt, rādot nāvi, šausmas, mokas. Žaņa Lipkes muzejs ir ļoti gaiša un silta vieta. Un Inesei Zanderei grāmatā ir ģeniāls teikums par to, ka bedre, ko Lipke rok, nav nāvei, bet gan dzīvībai."
Izrāde Puika ar suni, kura ar publiku pirmoreiz sastapsies 25. oktobrī, ir tapusi programmas Latvijas skolas soma ietvaros, un potenciālā auditorija ir sākumskolēni līdz piektajai klasei.
"Skatītāji varēs personificēties ar astoņgadīgo puiku, jo izrāde veidota kā puikas piedzīvojums. Mazais Zigis bija visā tajā iesaistīts. Viņam bija savi uzdevumi, un kopā ar suni viņš jutās drošāk. Ja filmā akcents bija pats Lipkes varoņdarbs, viņš bija lēmējs un darītājs, tad izrāde ir no cita skatupunkta. Zigis redz un dzird visu, kas viņa mājās notiek, un, kad viņam paliek bail, viņš slēpjas suņu būdā pie sava uzticamā drauga Džera. Zem Džera būdas ir bunkurs, kur Ziga paps slēpj cilvēkus. Tur, pie Lipkēm, bedre ir izrakta, lai slēptu un glābtu cilvēkus. Par šo lielo noslēpumu nevienam nedrīkst stāstīt. Zigis mācās saprast pasaules kārtību, uzdod jautājumus un redz, cik svarīga ir cilvēcība vienam pret otru," stāsta J. Znotiņš.
Mazo zēnu režisors aicinājis spēlēt Emīlu Krūmiņu, kuru viņš ievērojis Valmieras Vasaras teātra festivālā. "Tā ir monoizrāde. Un aktieris ir tāds tipāžs, kurš varētu patikt bērniem un būt viņiem saprotams," paskaidro J. Znotiņš. Vai izrādē būs arī suns? "Jānāk un jāskatās. Būs!" Katrā ziņā tā diena, kas būs pavadīta muzejā, būs izziņas pilna. Izrāde sākas jau ar ieiešanu telpās. Reinis Suhanovs izrādes scenogrāfiju radījis, respektējot ekspozīciju. Izrāde tiek rādīta skolēnu grupām, un, ievērojot visas rekomendācijas, muzejā to var skatīties 26 skatītāji.