Šķiet, visas iespējamās kombinācijas Valsts prezidenta vēlēšanām jau ir apspriestas, mazāk apspriesti ir scenāriji valdības restartam vai koalīcijas maiņai, kas varētu notikt šo vēlēšanu satricinājuma dēļ un ko vairākums politiķu cenšas noliegt. Pirmkārt, kādas ir jūsu likmes, vai prezidents tiks ievēlēts jau 31. maijā vai mums būs atkārtotas vēlēšanas jūnijā?
Es domāju, 31. maijā būs prezidents, jo tam par labu ir vairāki netieši argumenti, kuri gan negarantē šādu iznākumu, bet tie liek domāt, ka tur cilvēki nejoko. Pirmais arguments, ka savu kandidātu izvirzīja Jaunā Vienotība (JV) kā lielākā Saeimas frakcija, turklāt varas partija, kurai ir premjers, izvirzītais ir populārākais politiķis viņu rindās un populārākais politiķis pagājušajās Saeimas vēlēšanās kopumā. Visi šie aspekti man paģēr domāt, ka, ja [Edgaru Rinkēviču] neievēlē, tas ir milzīgs trieciens JV pa viņas politiskajām kapacitātēm. Tad sāk rasties jautājums, vai viņi ir tikai lielākā frakcija vai tiešām ir varas frakcija, un tas ir tāds nopietns jautājums, ņemot vērā, ka ir tāds konsenss, ka ir kaut kas jādara ar valdību, jo mūsu ekonomika ir disfunkcionāla un pagaidām risinājumu mēs neredzam, viss ir atlikts pēc prezidenta vēlēšanām, bet kaut kas ir jādara, lai to valdību un valsts pārvaldi padarītu funkcionālāku, lai mēs varētu iet uz priekšu ekonomikā, par ko ir konsenss, ka mums ir iestājušās ziepes uz gludas vietas. Ņemot vērā šo visu, JV galīgi nav gatava pazaudēt šo spēli, jo pēc tam tai būtu problēmas pierādīt savu politisko kapacitāti.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena piektdienas, 26. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!