Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +11 °C
Apmācies
Piektdiena, 1. novembris
Ikars

Attālinātā strādāšana mainījusi darba kultūru: atgriešanās birojā īsti nenotiks

Šodien ir beigusies gandrīz trīs mēnešus ilgusī ārkārtējā situācija. Tas nozīmē, ka darba devēji, kas līdz šim jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmijas dēļ nodrošināja attālinātu darbu, iespējams, lūgs darbiniekus atgriezties strādāt klātienē. Organizāciju psihologs Reinis Lazda portālam Diena.lv uzsver, ka "atgriešanās atpakaļ īsti nenotiks, bet būs jauna situācija. Ieguvēji būs tie, kuri spējuši veiksmīgāk adaptēties darbam jaunajā situācijā."

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, 2020. gada aprīlī 22% jeb nedaudz vairāk nekā piektdaļa darbinieku 15–74 gadu vecumā strādāja attālināti. Turklāt attālinātā darba veicēju skaits palielinājās astoņas reizes - 148,4 tūkstoši, iepriekš strādāja attālināti tikai 19 tūkstoši darbinieku. 

CSP norāda, ka aprīlī iespēja strādāt attālināti bija 27,4 % darbinieku, bet 72,6 % šādas iespējas nebija. Tikai 5,4 % darbinieku, kuriem bija iespēja strādāt attālināti, to neizmantoja.

Darbiniekiem atgriežoties darbā klātienē, ir jāizvērtē sava darba vide un jāņem vērā riski, lai novērstu Covid-19 izplatību, sarunā ar Diena.lv norāda Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.

Arī darbavietā joprojām svarīgākā ir roku mazgāšanas un divu metru distances ievērošana. Tāpat nedrīkst aizmirst par galdu virsmu, durvju rokturu, liftu pogu, kāpņu margu, datoru klaviatūru, peles dezinfekciju, uzsver Arāja.

Darbavietā SPKC rekomendē regulāri vēdināt telpas, nepulcēties koplietošanas telpās – virtuvē, atpūtas telpā.

Arī organizāciju psihologs Reinis Lazda atzīmē, ka uzmanība jāpievērš, lai identificētu visus riska faktorus un īpaši apdraudētās cilvēku grupas. Darba vadītājiem Lazda iesaka pārrunāt jauno situāciju, ļaujot izteikties visiem darbiniekiem.

"Būtisks jautājums, ko vajadzētu uzdot, vispirms vadītājiem pašiem sev, bet arī darbiniekiem: kādā situācijā mēs atgriežamies? Vai kaut kas un kas tieši, kādā veidā mainīsies turpmāk?"

Psihologs ir pārliecināts, ka pandēmijas dēļ situācija ir mainījusies arī darba kultūrā. "Kaut kādā ziņā situācija ir salīdzināma ar atgriešanos skolā pēc trīs mēnešu vasaras brīvlaika - visi ir mainījušies, bet katrs nedaudz citādi, kādam ir iepaticies strādāt attālināti, kāds tieši no tā ir noguris," pēc analoģijas spriež Lazda.

Lazda uzsver, ka šī situācija labi sasaucas ar tendencēm darba tirgū kopumā - vairāk attālinātā darba, pieaug darbinieku individuālā atbildība un nepieciešamība apgūt jaunas tehnoloģijas. "Ir attīstījusies jauna pakalpojumu industrija, kas patiešām ļauj samazināt nepieciešamību pamest savu mājas vidi. Tādēļ jo īpaši jādomā, ka atgriešanās atpakaļ īsti nenotiks, bet būs jauna situācija. Ieguvēji būs tie, kuri būs spējuši veiksmīgāk adaptēties darbam jaunajā situācijā, viņi darba tirgū būs pieprasītāki, tāpat arī organizācijas, kuras spēs izmantot jaunās iespējas, iegūs papildus konkurētspēju, tostarp piesaistot tādus darbiniekus, kuri jaunajos apstākļos jūtas vislabāk, un nodrošinot viņiem labākus darba apstākļus."

Diena.lv lūdza psihologu dalīties ar ieteikumiem, kā sekmīgāk strādāt pēc ārkārtas situācijas beigām. Lazda izšķir trīs grupu cilvēkus – atkarībā no tā, kā ir gājis trīs mēnešu ilgajā izolācijā.

Pirmā grupa ir cilvēki, kuri ir kaut ko iemācījušies un atklājuši, ka attālinātajā darbā viņiem klājas labāk nekā darbavietā. "Svarīgi ir neatgriezties vecajā rutīnā un atrast veidus, kā to efektīvāk izmantot sev par labu - vai nu esošajā darbavietā, vai kādā jaunā."

Otrā grupa ir cilvēki, kuriem attālinātais darbs ir sagādājis grūtības - vai dzīvesvieta nav bijusi piemērota darba veikšanai, vai cilvēka raksturs neatbilst.

"Šī grupa visdrīzāk būs priecīga atgriezties darba vietā, tomēr jāseko līdzi izmaiņām darba tirgū un jārēķinās, ka attālinātais darbs, videokonferences ir ieradušās uz palikšanu, tāpēc tomēr jāmeklē veidi, kā pielāgoties."

Trešā grupa ir cilvēki, kuriem lielas atšķirības nav bijis. "Viņiem arī mazāk ko ieteikt. Tomēr šis ir labs brīdis, kad vēlreiz apdomātu savus karjeras plānus un saprastu, kāds būtu vēlamais darbs nākotnē," norāda psihologs.

 

A, B un C komanda

Iestājoties ārkārtas situācijai, banka Citadele operatīvi pārgāja uz attālināto darbu –  90% no 1300 darbiniekiem strādāja no mājām, portālam Diena.lv atzina Citadele valdes loceklis Kaspars Jansons. Arī pēc ārkārtas situācijas izbeigšanas Citadele neplāno atgriezties pie iepriekšējās kārtības.

"Šobrīd, lai nodrošinātu bankas nepārtrauktu darbību, visi darbinieki ir sadalīti A, B un C komandās. Uz biroju vienu nedēļu nāk A komanda, nākamo - B. C komanda, kurā ir kolēģi ar paaugstinātu risku veselībai inficēšanās gadījumā, turpina darbu no mājām. Komandas ir sadalītas, vadoties pēc darbinieku funkcijām - gadījumā, ja kādas struktūrvienības A komanda nonāk karantīnā, B komanda var nodrošināt darbības nepārtrauktību, kas, sniedzot finanšu pakalpojumus lielam klientu skaitam, mūsu gadījumā ir kritiski svarīgi," norāda Citadele valdes loceklis.

Jansons stāsta, ka arī pēc pandēmijas banka plāno ievērojami mainīt ikdienas darbu:

"Kad vairs nebūs vajadzības pēc A, B un C komandām, liela daļa darbinieku birojā varēs strādāt trīs līdz četras dienas, pārējās dienās strādājot jebkurā vietā pēc savas izvēles – mājās, kafejnīcā vai vasarnīcā.

Izaicinājums būs šo komandu vadītājiem atrast efektīvus motivācijas veidus, lai darbs būtu paveikts un sasniegti izvirzītie mērķi." Tomēr Jansons ir pārliecināts, ka bankas komandā strādā cilvēki, kuri ir motivēti paveikt labāko bez tiešā vadītāja uzraudzības, tādēļ Citadele nesatraucas par pārmaiņām bankas darba kultūrā.

Jāpiebilst, ka valdības sēdes arī pēc ārkārtējās situācijas izbeigšanas notiks attālināti, informēja aģentūra LETA. Ministru prezidenta birojā nezināja teikt, kad Ministru kabinets uz sēdi varētu sanākt klātienē.

Top komentāri

Ja jau attālināti
J
Ja jau attālināti, tad vajag atbrīvot veselu lērumu ministriju , departamentu ēku, biroju , kuras līdz šim par simtiem miljoniem jāuztur. Visas ministrijas, departamentus apvienot un ierīkot vienu centrālo biroju. Ir taču 21. gadsimts- izcilas tehnoloģijas, kas ļautu samazināt līdz minimumam uzpūsto valsts aprātu.
oskars
o
kaunos padomat , bet varbut var iztikt ar mazaku skaitu ofisnieku ? ...
Irlielāmērāticams
I
ka "mainījusi" , patiesi mainījusi, piespiedusi mainīt - dumjās priekšnieku bailes, kas grib visu kontrolēt, paši nesaprot ko. Mūsu ģimenē invalīds jau sešus gadus strādā attālināti, viss absolūti OK. Bet, kas tās bija par bailēm ATĻAUT šo darbības veidu! Cik papīrīšus vajadzēja sagādāt! Bija patiešām žēl skatīties uz šiem nabaga trīcošajiem cilvēkiem!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas