Pērn decembrī Eiropas Parlaments un Padome panāca vienošanos par Mākslīgā intelekta (MI) likumu, un sagaidāms, ka februārī tas varētu tikt pieņemts. Tomēr joprojām notiek asas diskusijas par likuma gala redakciju, piemēram, pēdējā brīža labojumi paredz, ka likumsargiem ļaus bez tiesnešu piekrišanas izmantot sejas atpazīšanas tehnoloģijas ierakstītos video kadros – tas ir solis tālāk nekā sākotnējā vienošanās.
"MI likuma mērķis ir noteikt rāmjus, kā darbojas mākslīgā intelekta sistēmas, un tas ir daļa no Eiropas Savienības (ES) digitālās pakotnes. Vairums nosacījumu no tās ir vērsti uz lielām informācijas sistēmām, platformām, lieliem uzņēmumiem, kuru ikdienas komercaktivitāte internetā ietekmē sabiedrību," skaidro Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka. Mākslīgā intelekta likums ir pēdējais no šīs pakotnes, kas vēl nav pieņemts. Tajā ietilpst arī Digitālo pakalpojumu likums un Digitālo tirgu likums.
Nosaka riskus
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 1. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00