Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība ir nedaudz zem vidējā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstu līmeņa (63%). Latvijā (59%) atpaliekam no Igaunijas (67%), bet esam augstāk par Lietuvu (56%). Vislabākais vērtējums Eiropā ir Vācijā (76%) un Īrijā (70%), bet visvājākais – Itālijā (53%) un Rumānijā (54%). Salīdzinot ar citām ESAO dalībvalstīm, Latvijas iedzīvotāju rīcība ar finansēm ir nedaudz prasmīgāka, zināšanas – būtiski zemākas, bet attieksme ir vidējā ESAO līmenī. "Mūsu iedzīvotāji sliktāk izprot, kā veidojas ilgtermiņa uzkrājumi un ieguldījumi un biežāk iekrīt finanšu krāpnieku lamatās," norāda Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše.
"Finanšu pratība individuāli un sabiedrībā ir cieši saistīta ar mūsu zināšanām par uzkrājumiem, finanšu kultūru un disciplīnu, kā arī zināšanām par to, kā pasargāt savu finansiālo labbūtību. Regulāri pētot Latvijas un Baltijas iedzīvotāju finanšu situāciju un uzkrājumu veidošanas paradumus, diemžēl novērojam, ka kopumā kaimiņos cilvēki pievērš vairāk uzmanības savai finansiālajai labklājībai – Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem procentuāli ir ne tikai lielāki uzkrājumi, bet arī mazāk ir to iedzīvotāju, kuriem uzkrājumu nav vispār," teic Luminor bankas biznesa attīstības vadītāja Jekaterina Ziniča.
Pieklibo zināšanas
Atbilstoši ESAO metodoloģijai finanšu
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 29. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00