Pieaugot mākslīgā intelekta klātbūtnei informācijas sagatavošanā un apstrādē, arvien lielākas bažas rodas par tās patiesumu. Tas attiecas arī uz priekšvēlēšanu aģitāciju. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs rosina izveidot regulējumu attiecībā uz mākslīgā intelekta lietojumu, tostarp skaidri norādīt, ja šāds rīks izmantots. Viņš iesaka kontroli uzticēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), kura pienākums šobrīd ir sekot, vai netiek pārsniegta politisko partiju priekšvēlēšanu kampaņu tēriņu robeža. Saeimas atbildīgā komisija, kurā tika skatīta šī iniciatīva, to konceptuāli atbalstīja.
Liels izaicinājums
Sabiedrībai ir tiesības saņemt patiesu informāciju jau tagad, taču likuma regulējumā šis vārds "patiesa" būtu jāuzsver. Tāpat būtu vajadzīga norāde pie aģitācijas materiāla, ja tas gatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību. Tas attiecas arī uz videozvaniem vai īsziņām, kas ir it kā no konkrēta vēlēšanu kandidāta, taču patiesībā ir programmatūras ģenerētas. Tas ir tāpat kā ar norādi, ka tā ir apmaksāta politiskā reklāma, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē skaidroja Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce, piebilstot, ka te nekāda ziņā nav runa par šāda intelekta ļaunumu vai labumu, jo jebkuru instrumentu var izmantot dažādiem mērķiem. Papildus tam jārisina jautājums par uzraudzību un spēju noteikt, vai mākslīgais intelekts ir izmantots. (Šobrīd nav vienas tādas institūcijas, kam ir visaptveroša informācija par šo jomu.)
KNAB Pirmās pārvaldes priekšniece Anna Aļošina uzsvēra, ka tas ir izaicinājums visai pasaulei, ne tikai mums.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 6. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00