Avoti diplomātu aprindās vēsta, ka trešdien Briselē notikušajā Eiropas pretterorisma ekspertu sanāksmē galvenos iebildumus pret Lielbritānijas piedāvājumu izteikuši Austrijas un Čehijas pārstāvji. Šaubas paudušas arī Īrija, Itālija un Polija.
Oponenti apgalvo, ka pierādījumi, kas liecina, ka Hizbollah pērn organizējis ebreju tūristu autobusa uzspridzināšanu Bulgārijā, esot nepārliecinoši.
Arī Bulgārijas Ārlietu ministrija sarunā ar interneta laikrakstu EUobserver atzina, ka izmeklēšana neesot pabeigta. Ministrijas pārstāvis Dimitars Japrakovs norādīja, ka Sofija joprojām gaidot atbildes "no mūsu ārvalstu partneriem uz juridiskajiem pieprasījumiem saistībā ar Bulgārijas izmeklēšanu".
Daži oponenti arī pauda bažas, ka Hizbollah iekļaušana "melnajā sarakstā" var destabilizēt situāciju Libānā, kur grupējums bauda lielu popularitāti un ir pārstāvēts parlamentā.
Problēmas rada arī britu piedāvājums "melnajā sarakstā" iekļaut tikai Hizbollah militāro spārnu, nošķirot to no grupējuma politiskā spārna. Pret to iebildusi Čehija, norādot, ka "neesot iespējams militāro spārnu nodalīt no civilā". Tomēr kāds diplomāts atzina, ka, neskatoties uz iebildumiem, trešdienas sarunās vairākas jaunas valstis pieslējās sankciju atbalstītāju nometnei.
Lai gan ekspertu sarunas šajā jautājumā turpināsies, Londona izlēmusi to pārnest augstākā līmenī, uzrunājot ES diplomātus un dalībvalstu ārlietu ministrus. Londonu atbalsta arī citi ES smagsvari - Francija, Vācija un Nīderlande. Ja Lielbritānijai izdosies panākt savu, Eiropā esošajiem Hizbollah atbalstītājiem kļūs grūtāk vākt grupējumam ziedojumus.