Līdzīgi kā šodien, arī pirms 18 gadiem latviešu pārstāvniecība bija trīs laukuma spēlētāji un viens vārtsargs. Irbe aizvadīja savu pēdējo sezonu NHL, kas izvērtās neveiksmīga – Karolīnas Hurricanes latvieti vājā snieguma dēļ pat nosūtīja uz ECHL. Gadu vēlāk vārtsargs nokļuva Kolumbusas Blue Jackets, bet tur nevienu maču tā arī nenospēlēja lokauta dēļ. Kā noslēdzošais šis gads līgā izvērtās arī Žoltokam, kurš pēc trim sezonām Minesotas Wild sistēmā pēdējo iznācienu laukumā pieredzēja 2004. gada 4. aprīlī Nešvilas Predators kreklā pret Kārļa Skrastiņa pārstāvēto Kolorādo Avalanche. Dzelzs vīrs Skrastiņš sezonu noslēdza ar lietderības koeficientu +18, kas viņam bija karjerā augstākais, bet Sandis Ozoliņš, aizvadot otro gadu Anaheimas Mighty Ducks rindās, cīnījās ar traumām, tāpēc viņa kontā tikai 36 spēles.
Nav godīgi tā laika hokeju salīdzināt ar mūsdienām, jo līgā notikušas vairākas izmaiņas – fizisko spēli nomainījis ātrs un meistarīgs hokejs, suga "hokeja policisti" ir izskausta, tagad jāmet arī ceturtās maiņas spēlētājam, un parādījušies algu griesti, kas bija galvenais iemesls lokautam 2004./2005. gada NHL sezonā. Vismaz līdz 2026. gadam lokauts nav līgas un spēlētāju plānos, šobrīd svarīgākais ir aizvadīt pirmo pilno sezonu divu gadu laikā.
Aizvadītie divi gadi līgai bija kā izlīšana caur adatas aci, jo pagājušajā sezonā vien NHL no nepārdotajām biļetēm un pirkumiem arēnā zaudēja teju trīsarpus miljardus eiro. NHL pretēji mums tuvajai Kontinentālajai hokeja līgai (KHL) ir biznesa projekts, kur nopietni tiek uztverta katra makam garām aizgājusī ieņēmumu iespēja, tāpēc pirmoreiz kopš 2019. gada Stenlija kauss tiks pasniegts pēc pilnas 82 spēļu sezonas. Pandēmijas kausu divus gadus pēc kārtas ieguva Tampabejas Lightning, tomēr iepriekšējo sezonu, kas ilgstoši tika aizvadīta bez faniem, lielākā daļa spēlētāju grib aizmirst. Svētku noskaņu šim gadam piešķir Sietlas Kraken pievienošanās turnīram. Arī šis bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sacensības beidzot vajadzēja sarīkot ierastajā formātā. Pirmssezonu un regulārā čempionāta pašu ievadu nevajadzētu uztvert ar lielām cerībām, jo tikai aptuveni kalendārā gada nogalē varēs redzēt komandu īsto spēku. Tomēr priecāties par savējiem neviens nav aizliedzis, un latviešu hokejisti ļauj mums to darīt.
Zemgus Girgensons uzsācis jau savu devīto gadu līgā un ir vienīgais hokejists, kurš joprojām palicis Bufalo Sabres sastāvā no viņa debijas sezonas. Kad Bufalo iepriekšējo reizi sasniedza izslēgšanas turnīru, Lebrons Džeimss vēl nebija kļuvis par Nacionālās basketbola asociācijas (NBA ) čempionu, un tā, ja bez play-off paliks arī šogad, uzstādīs jaunu līgas antirekordu. Savukārt latvietis pēc sezonas izlaišanas traumas dēļ ir noilgojies parādīt lielisku sniegumu, un arī komanda to novērtē, iespēlējot viņu kā vairākumā, tā arī mazākumā. Girgensons kopā ar Kailu Okposo valkā Sabres kapteiņa asistenta uzšuves, bet kapteiņa statusā šobrīd nav neviena spēlētāja. Ja traumas nestāsies hokejista ceļā, 7. novembrī pret komandu (Red Wings), kurai iemeta debijas vārtus NHL, Girgensons izies laukumā savā 500. spēlē (tieši tā tas arī notika - red.). Lai kļūtu par trešo visvairāk mačus aizvadījušo Latvijas hokejistu, pārspējot Sergeju Žoltoku, viņam vajadzēs nospēlēt vēl vismaz 88 cīņas.
Pat bez spožākajām zvaigznēm sezonu veiksmīgi sākusi Teodora Bļugera pārstāvētā Pitsburgas Penguins. Sidniju Krosbiju neliek mierā pirms vairākām sezonām gūtais kreisās plaukstas savainojums, tomēr kapteinim drīz būtu jāatgriežas laukumā, bet cita lielzvaigzne Jevgēņijs Malkins vienībai nevarēs palīdzēt līdz gada beigām. Pa to laiku savu iespēju izmanto Bļugers, spēlējot otrajā maiņā, kas ierastos kaujas apstākļos pingvīnu sastāvā nebūtu iedomājams. Šis pavasaris noslēdzās ar rūgtu garšu, jo trešo reizi pēdējās četrās sezonās Maika Salivana komanda netika pāri Berija Troca vadītajam spēlētāju pulkam – vienreiz Vašingtonas Capitals, divas reizes Ņujorkas Islanders. Kamēr komandā būs tādas zvaigznes kā Krosbijs, Malkins un Letangs, Penguins gaidas būs pašas augstākās. Sanhosē haizivs Rūdolfs Balcers beidzot aizvadīs pilnu sezonu NHL komandas rindās, tomēr prognozes liecina, ka vienības iekļūšana play-off ir aptuveni tikpat ticama kā visas Latvijas savakcinēšanās līdz 15. novembrim. Lieli līgumi ar spēlētājiem, kuriem karjeras labākās sezonas jau aiz muguras, ir smaga nasta haizivju cerībām pēc kausa. Komanda atrodas pārbūves priekšvakarā, tomēr tā ir iespēja Balceram sevi pierādīt un kļūt par stabilu Sanhosē kluba vērtību. Pagaidām liepājnieks netiek iespēlēts vairākumā, taču sezonas turpinājumā būtu jānotiek arī tam.
Emocionāls piemiņas brīdis mūžībā aizgājušajam Matīsam Kivleniekam sezonas pirmajā spēlē iedeva citu skatījumu uz Kolumbusas Blue Jackets komandu. Atklāšanas mačā ar Elvi Merzļikinu vārtos komanda pārbrauca pāri Arizonas koijotiem ar 8:2, un šobrīd latviešu vārtu vīrs ir viens no līgas labākajiem ripas ķērājiem. Nākamos sešus gadus Kolumbusā vietu nodrošinājušais Merzļikins nosaucis skaidru mērķi – Vezina trofeja, ko pasniedz līgas labākajam vārtsargam. Pēc ārēji despotiskā, bet savus spēlētājus cienošā trenera Džona Tortorellas aiziešanas komanda ir kļuvusi atraisītāka, taču uz papīra aizsardzība tagad ir jaunāka, kas nozīmē – bez lielas pieredzes. Visas latviešu pārstāvētās komandas sezonu sāka veiksmīgi. Pēc pirmās nedēļas haizivis bija Rietumu konferences otrajā vietā, bet pārējās varēja meklēt Austrumu konferences astotniekā. Fanfaras gan pagaidām nevajadzētu pūst, jo atcerēsimies, ka pirms trim gadiem Sabres sezonas sākuma posmā guva desmit uzvaru sēriju, bet beigās tāpat palika bez play-off. Skaitļu eksperti prognozē, ka tikai Bļugera pārstāvētā komanda iekļūs izslēgšanas spēlēs. Jūs teiksiet: nevar būt, pēc tik veiksmīga starta visām komandām ir iespēja tur tikt! Protams, varianti pastāv, sezona ir gara. Pa vidu NHL spēļu maratonam sagaida arī olimpiskās spēles, un, cerams, traumas neliegs visiem mūsējiem aizvadīt pilnu sezonu. Rūpējoties par saviem skatītājiem arī šaipus okeānam, īpaši nedēļas nogalēs, NHL sagādā agrās spēles, kurās ikviens var vērot jaunos Latvijas vēstures veidotājus.