Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Dienas komentārs

Biedra Sji turneja © DIENA

Pēc piecu gadu pārtraukuma vizītē Eiropas valstīs ir ieradies Ķīnas līderis Sji Dziņpiņs, kurš jau paviesojies Francijā (Eiropas Savienības šobrīd vadošajā valstī), bet tagad dodas uz savu ieinteresētību sadarbības ar Pekinu paplašināšanā neslēpjošajām Serbiju un Ungāriju.

Arī tu, brāli Progresīvais… © DIENA

Jo tuvāk nāk Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, jo vairāk Jaunā Vienotība (JV) uzvedas kā to potenciāla zaudētāja un jo vairāk vēlme testēt pagaidām vēl "vecākā brāļa" izturības robežas no opozīcijas repertuāra pārmetas jau uz Vienotības valdības partneriem.

Mūsu valoda un tās prestižs © DIENA

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nesen tika spriests par atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas vidusskolās, un kārtējo reizi atklājās, ka valodu tēma tiek uztverta ļoti saasināti. (Plašāk par to var lasīt 3. maija laikrakstā Diena un citos medijos.)

Ziemeļmaķedonijas pretrunas © DIENA

Nelielajā Balkānu valstī Ziemeļmaķedonijā 24. aprīlī notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta.

Jāstiprina sabiedrības turība © DIENA

Kopš tā 4. maija, kad tika pieņemta Deklarācija par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu, ir pagājuši 34 gadi.

Nekad nesaki nekad © DIENA

Daļā Lielbritānijas 2. maijā ir gaidāmas pašvaldību jeb vietējās vēlēšanas, kuras konservatīvo neveiksmes gadījumā draud ar problēmām britu premjeram Riši Sunakam. Tostarp, kā vēsta izdevums Financial Times, ekspremjeru Borisa Džonsona un Lizas Trasas atbalstītāji gatavo Sunaka atstādināšanu no amata.

Bez ilūzijām. Ar ieguvumiem © DIENA

Trešdien, 1. maijā, apritēs 20 gadi kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES).

Meklējot atbildīgos, jāsāk ar Āboltiņu © DIENA

Jaunās Vienotības toreizējais ģenerālsekretārs Artis Kampars 12. Saeimas vēlēšanu naktī uzstājīgi lūdzis IT kompānijai SOAAR, kura gadiem ilgi gādāja par vēlēšanu tehnisko norisi, lai tās vadītājs Renārs Kadžulis sagroza vēlēšanu rezultātus, izglābjot partijas toreizējo līderi Solvitu Āboltiņu no nepārvēlēšanas Saeimā.

Viena uzņēmuma likums © DIENA

Absolūtā triecientempā valdībai un Saeimai "cauri tika izdzīti" grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību, kas paredz valstij iespēju iegādāties jaunemitētus fiksēta ienākuma vērtspapīrus valsts uzņēmumos. Birokrātiskajā likumu valodā tas skan: piešķirt pilnvarojumu finanšu ministram ar valdības lēmumu un atsevišķu Saeimas lēmumu par piekrišanu konkrētam darījumam veikt kapitālsabiedrību, kurās valstij ir izšķiroša ietekme, fiksēta ienākuma vērtspapīru iegādi ar pozitīvu efektu uz valsts budžetu ilgtermiņā.

Absurda karaļi © DIENA

Daudzām problēmām apkrautās valsts kapitālsabiedrības Pasažieru vilciens (PV) vadība pirmšķietami nolēmusi vēl pamatīgāk nostiprināt savu apsmiešanas objekta statusu.

No noliktavas par patvērumu? © DIENA

Rīgas dome (RD) ir aicinājusi iedzīvotājus 27. aprīlī Lielās talkas laikā sakārtot ēku pagrabus droša patvēruma veidošanai.

Process bez rezultāta © DIENA

Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa lēmums bez rezultāta izbeigt konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu izraisīja lielāku vai mazāku šūmēšanos publiskajā telpā, tostarp arī izskanot kritikai ministra virzienā gan par konkursa dalībnieku, gan izvērtēšanas komisijas dalībnieku laika un darba izšķiešanu.

Vairāk raugās uz Rietumiem © DIENA

Latvijā aizvien populārāks kļūst viedoklis, ka nepieciešama dziļāka integrācija Eiropas Savienībā (ES), pat ja tā nes līdzi politiskās un ekonomiskās suverenitātes mazināšanos. 2019. gada pavasarī šādu viedokli atbalstīja 27% respondentu, bet šajā pavasarī jau 43%.

Debates par pragmatismu © DIENA

Republikāņu kontrolētā ASV Kongresa Pārstāvju palāta pēc gandrīz pusgadu ilgas vilcināšanās acīmredzami iekšpolitisku iemeslu dēļ, saistītu ar gaidāmajām ASV prezidenta un Kongresa vēlēšanām, 20. aprīlī beidzot balsos par palīdzības sniegšanu Ukrainai.

Politiskās intrigas © DIENA

Tikai ar vienas dienas starpniecību varējām vērot divus savstarpēji nesaistītus un reizē saistītus piemērus, kā politiķi ļoti līdzīgas situācijas mēģina izdekorēt sev vēlamā izskatā.

Trūkst reālas rīcības © DIENA

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2023. gadā sasniedzis viszemāko vērtību – 1,9 punktus no 5, un salīdzinājumā ar 2022. gada mērījumiem vērtējums nokrities par 0,4 punktiem. Tā secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā veiktajā pētījumā Ārvalstu investīciju vides indekss 2023.

Vinnēs tie, kas pielāgojas © DIENA

Dažādi ekonomisko situāciju un biznesa vidi raksturojošie dati, ekspertu viedokļi, aptauju rezultāti, kā arī pieredzes stāsti atklāj, ka par veiksmes atslēgu gan uzņēmumu, gan nozaru, gan valstu līmenī aizvien vairāk kļūst prasme iet līdzi laikam un pielāgoties 2024. gada realitātei.

Tuvo Austrumu šahs © DIENA

Iepriekšējās nedēļas beigās pasaules uzmanība bija piesaistīta Irānas "atriebes akcijai" – triecienam pa Izraēlu –, atbildot uz pēdējās iepriekš veikto uzlidojumu Irānas konsulātam Sīrijā, kura rezultātā gāja bojā vairākas augstas Irānas militārpersonas.

Pret agresivitāti sabiedrībā © DIENA

Saistībā ar mediju vidē vērojamo viļņošanos uzmanības vērtas ir bažas par augsto agresijas līmeni mūsu sabiedrībā.

Viedoklis vai vadlīnijas? © DIENA

Prestižajā un ļoti ietekmīgajā ASV starptautiskās politikas izdevumā Foreign Affairs lasāma plaša publikācija ar nosaukumu Uzvaru nevar aizstāt. Amerikas konkurence ar Ķīnu ir jāuzvar, nevis jāpārvalda (No Substitute for Victory. America’s Competition With China Must Be Won, Not Managed).

Vienotības diagnoze gaidāma jūnijā © DIENA

Vai Vienotību pēdējās nedēļās skārušie skandāli var beigties ar valdības maiņu un partijas varas gadu beigām?

Vecrīga grimst klusumā, tūristus nemana, un telpas stāv tukšas. Šādu apgalvojumu šogad var dzirdēt bieži, un sevišķi aktuāls šis temats kļūst patlaban, kad Latvijā tradicionāli sākas tūrisma sezona.

Dienvidamerikas valsts Ekvadoras varas iestādes šā gada 5. aprīlī savdabīgā veidā izšķīrās atzīmēt 18. aprīlī gaidāmo Vīnes konvencijas par diplomātiskajām attiecībām gadadienu, valsts galvaspilsētā Kito iebrūkot Meksikas vēstniecībā un apcietinot tajā patvērumu radušo bijušo viceprezidentu Horhi Glāsu.

Domāju, daudzi sāks spert zemes gaisā, izlasot, ka piekrītu kolēģu no Latvijas Radio (LR) izplatītajā paziņojumā paustajām bažām, ka dzīvojam laikā, kad vārda brīvības un mediju neatkarības robežas sašaurinās.

Nesen mūsu sabiedrības uzmanību piesaistīja Iekļaujošas valodas ceļvedis. (Par šo ceļvedi plašāka informācija meklējama vietnē Pieturzimes.lv.)

Aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz Lielbritānijas iekšlietu ministra vietnieces Nusratas Gani paziņojumu, nesen vēstīja, ka G7 valstu attiecīgās ministrijas līdz šā gada jūnijam, kad paredzēta šo valstu līderu tikšanas, iesniegs pēdējiem savus priekšlikumus par iesaldēto Krievijas aktīvu konfiscēšanu.

Publiskajā telpā izvērtušās diskusijas par ieceri Lucavsalā Rīgā būvēt nacionālo futbola stadionu. Kā allaž, iecerētajam projektam ir kvēli atbalstītāji un tikpat kvēli pretinieki. Diezgan ticami, ir arī gana liela daļa vienaldzīgo, pat neskatoties uz to, ka projekta realizācija kopumā varētu izmaksāt ap 44 miljoniem eiro. Gan jāpiebilst, ka daļu – ap 12 miljoniem eiro – it kā varētu segt Eiropas Futbola federāciju asociācija, taču atklāts paliek jautājums, no kādiem avotiem tiks gūti atlikušie 32 miljoni eiro.

Valdības gaiteņos, precīzāk, tiesību aktu portālā, pašās marta beigās saskaņošanai tika iesniegts valdības rīkojuma projekts par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) reorganizāciju, to vietā izveidojot Dabas aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (DARAM) un Klimata, enerģētikas un vides ministriju (KEVM).

Turcijā 31. martā tika aizvadītas pašvaldību vēlēšanas, kurās šo valsti divdesmit gadus vadošā prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pārstāvētā konservatīvā Taisnīguma un attīstības partija (AKP) uzrādīja sliktākos rezultātus savas atrašanās pie varas vēsturē.

Valdībā šogad apstiprinātais Finanšu ministrijas izstrādātais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam ir aktualizējis bezskaidras naudas plašāku lietošanu ikdienā.

Šodien