BEZ KOMENTĀRIEM

Preces apraksts

Šajā grāmatā apkopota liela daļa dzejnieka Pētera Zirnīša (1944–2001)dzejoļu, kas sarakstīti viņa mūža pēdējā desmitgadē, laikposmā no 1990. līdz 2001. gadam.

Krājuma sastādītājs un redaktors Kārlis Vērdiņš atzīst: “Šis izdevums ir mēģinājums iztēloties, kā varētu izskatīties jaunā Zirnīša grāmata, ja viņam būtu lemts to pabeigt. Pirmā nodaļa ietver 90. gadu sākuma dzeju, kurā marksisma un politekonomijas bauslības galdiņi lūst dārdēdami un tiek aizvietoti ar nacionāli patriotiskiem simboliem, otrā izseko sabiedriskās un personiskās cīņas 90. gadu vidū, bet trešajā apkopoti dzejoļi, kas tapuši pēc “Aizliegtā psalma” pabeigšanas. Teksti ņemti galvenokārt no autora akceptētajām publikācijām periodiskajos izdevumos un kopkrājumos, kā arī viņa atstātajiem tekstiem, ko pēc dzejnieka nāves publicējusi viņa dzīvesbiedre Anita Jansone-Zirnīte. Pēdējo divu dzīves gadu laikā sarakstītie dzejoļi liecina, ka šajā jaunajā grāmatā līdzās smeldzei un saudzībai autora balsī skanētu arī laba tiesa izaicinājuma un izmisīga sarkasma – arvien skaidrāk šeit izlasāma apziņa, ka autora paaudzi gaida izsīkšana, pagurums un noriets, savukārt jaunā paaudze, kuru Zirnīša dzejā raksturo nekautrīgums un bezatbildīga brīvība, tiek uzlūkota vienlaikus ar iekāri un šausmām. 2001. gada aprīlī, dažus mēnešus pirms 11. septembra traģēdijas Ņujorkā Zirnītis vienā no pēdējiem dzejoļiem “Nejaušs savienojums” raksta: “trešā pasaule klāt;/austošais pusmēness un Allaha vārds mūsu tīrumus sēklo.” Šie vārdi izrādījušies pravietisks pagājušā, 20. gadsimta, cilvēka pareģojums jaunajam gadsimtam.”

Grāmatas dizains - Anita Jansone-Zirnīte