Zviedrijā
Zviedrijā vasaras saulgriežus jeb Midsommar svin gandrīz tikpat vērienīgi kā Ziemassvētkus. Raksturīgākais svētku dzēriens ir snaps – stiprs degvīnam līdzīgs alkoholiskais dzēriens, kas aromatizēts ar dillēm, ķimenēm, fenheli, anīsu vai citiem garšaugiem. Ir ģimenes, kas joprojām gatavo savas snaps receptes, iemērcot garšaugus alkoholā vairākas nedēļas pirms svētkiem.
Tomēr snaps dzer tikai tradīcijas pēc. Daudz populārāks vasaras saulgriežos un vispār vasarā ir gaišais alus, īpaši vieglie vasaras lāgeri.
Bērniem un tiem, kuri alkoholu nelieto, bieži tiek pasniegti zemeņu un plūškoka ziedu dzērieni, kas lieliski atbilst Zviedrijas vasaras noskaņai.
Somijā
Somijā saulgriežu svētki jeb Juhannus ir cieši saistīti ar atpūtu pie ezeriem un saunu. Somu iecienītākais svētku dzēriens tradicionāli ir alus. Populāri ir vieglie lāgeri, kurus baudīt pēc pirts vai pie ugunskura.
Tomēr īsts somu lepnums ir lonkero. Šis garais dzēriens (long drink) radās pagājušā gadsimta 50. gados, gatavojoties 1952. gada vasaras olimpiskajām spēlēm. Sākotnēji tas bija džina un greipfrūtu limonādes maisījums, kas ļāva ātri apkalpot lielu skaitu viesu. Mūsdienās lonkero pieejams dažādās garšās un ir viens no populārākajiem vasaras dzērieniem Somijā.
Daudzās ģimenēs vasarā tiek gatavotas arī mājas ogu sulas no mellenēm, brūklenēm un upenēm, kas ir nozīmīga somu vasaras tradīciju daļa.
Norvēģijā
Norvēģijā saulgriežu svinības jeb Sankthans īpaši iecienītas ir valsts rietumu piekrastē. Norvēģu tradicionālais dzēriens ir sidrs, īpaši tas, kas gatavots Hardangeres reģionā. Vietējais klimats ir ideāli piemērots ābeļu audzēšanai, un daudzas sidra receptes tiek nodotas no paaudzes paaudzē.
Norvēģu sidrs parasti ir svaigs, augļains un dažkārt nedaudz dzirkstošs. Daudzi eksperti to salīdzina ar labākajiem Eiropas sidriem.
Līdzās sidram populārs ir amatnieku alus. Pēdējo desmitgažu laikā Norvēģijā strauji attīstījušās nelielas alus darītavas, kas piedāvā īpašus sezonālos dzērienus tieši vasaras svētkiem.
Dānijā
Dānijā saulgriežos jeb Sankt Hans Aften visbiežāk galdā ir alus. Dāņiem ir ļoti senas alus darīšanas tradīcijas, kas aizsākās jau vikingu laikmetā.
Mūsdienās īpaši populāri ir amatnieku alus veidi ar citrusaugļu, apiņu un ziedu aromātiem. Vasaras vakaros pie ugunskuriem dāņi bieži izvēlas vieglākus un mazāk rūgtus alus stilus.
Pēdējos gados popularitāti ieguvuši arī vietējie ābolu un bumbieru sidri, kas labi iederas saulgriežu maltītēs.
Igaunijā
Igaunijā Jaanipäev svinībās alus ir tikpat svarīgs kā ugunskurs. Daudzi igauņi uzskata, ka bez alus Jāņu svinības nav iedomājamas.
Tradicionāli tiek izvēlēti vietējie gaišie lāgeri, taču arvien lielāku popularitāti iegūst amatnieku alus ar vietējo augu un ogu piedevām.
Lauku reģionos bieži sastopams arī mājas sidrs, kas gatavots no pašu audzētiem āboliem. Dažās saimniecībās šī tradīcija saglabājusies jau vairākās paaudzēs.
Lietuvā
Lietuvā alus darīšanas tradīcijas saglabājušās īpaši spēcīgas. Joninių svētkos daudzi lietuvieši izvēlas nelielu alus darītavu produkciju, kas tiek brūvēta pēc tradicionālām metodēm.
Otrs raksturīgs dzēriens ir gira – viegli fermentēts dzēriens (kvass), ko gatavo no rudzu maizes. Tas ir atsvaidzinošs, viegli saldens un īpaši iecienīts vasarā.
Polijā
Polijā saulgriežu svētkos, kas pazīstami kā Wianki, līdzās alum īpašu vietu ieņem miód pitny jeb medalus (medus vīns). Polijas medalus tradīcijas aizsākās jau viduslaikos. Savulaik šo dzērienu baudīja karaļi, muižnieki un tirgotāji. To gatavo no medus, ūdens un rauga, bet dažkārt pievieno arī garšvielas, ogas vai augļus.
Atkarībā no medus daudzuma un pagatavošanas veida dzēriens var būt viegls un saldens vai stiprs un piesātināts. Daži veidi tiek izturēti vairākus gadus, iegūstot īpaši bagātīgu aromātu.
Polijā joprojām darbojas vairākas senas medalus darītavas un šis dzēriens tiek uzskatīts par vienu no valsts kulinārā mantojuma simboliem.