Atzīmējot 35 gadu jubileju, deju ansamblis (DA) Daiļrade sagatavojis īpašu notikumu – vērienīgu deju uzvedumu Jāņu nakti darināju, kas veidots kā dzīvs Jāņu nakts rituāls un ir iecerēts kā kopā būšanas pieredze: vairāk nekā 80 Daiļrades dejotāju, ļaujoties Jāņu nakts burvībai, iesaistīs uzvedumā arī publiku – dziesmā, kustībā un kopīgā svinēšanā. Iestudējumam radīta oriģinālhoreogrāfija, jauni tērpi un vērienīga scenogrāfija, kā arī maģiska oriģinālmūzika, kurai daudzbalsīgu skanējumu piešķir jauktais koris Sõla. Jaunuzveduma Jāņu nakti darināju pirmizrādi Austrumlatvijas koncertzālē Gors (Rēzeknē) 2. maijā skatītāji novērtēja ar ilgām, sirsnīgām stāvovācijām. Šosestdien, 13. jūnijā, plkst. 22.30 uzvedums tiks parādīts Neikenkalna dabas koncertzālē (Dikļos), bet pašos vasaras saulgriežos, 20. jūnijā, plkst. 23 simboliskā un vēsturiskā vietā – Uzvaras parkā Rīgā, kur tas būs Rīga – 825 vasaras atklāšanas notikums un apmeklētājiem pieejams bez maksas. Pēc tam Daiļrade ar jauno iestudējumu viesosies ASV, lai to izdejotu 16. Vispārējos dziesmu un deju svētkos ASV DeVos koncertzālē Grandrepidā, Mičiganā.
Svinēsim dabā
"Jubilejas ir brīži, kuros Daiļrade vienmēr izvēlas radīt ko jaunu. Mums ir svarīgi iet savu ceļu jeb meklēt, eksperimentēt un ļaut tradīcijai elpot mūsdienīgā formā. Šoreiz apzināti iznākam ārpus ierastajām skatuvēm, lai Jāņu nakti svinētu tur, kur tā piederas visvairāk – dabā, ainaviski skaistās vietās pie ūdeņiem, zem ozola. Esam to iecerējuši kā kopā būšanas rituālu un aicinām skatītājus kļūt par svinību daļu – dziedāt un dejot. Svinēsim Jāņu nakti kopā. Līgo!" aicina DA Daiļrade mākslinieciskā vadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne.
Iestudējumu veidojusi radoša domubiedru komanda: horeogrāfe Lilija Lipora, komponists Kārlis Auzāns, režisors Juris Jonelis, dramaturģe Linda Rudene, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, scenogrāfe Elīna Milta Niedrāja, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, tradīciju konsultants Edgars Lipors, kā arī DA Daiļrade mākslinieciskā vadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne, baletmeistars Antons Freimans, repetitore Paula Āboliņa un koncertmeistars Jānis Lācis. Brīvdabas uzvedumos piebiedrosies arī uguns skulptūru mākslinieks Kristaps Krolls.
Piederības stiprināšana
Lai iekļautos svinētāju saimē un piedzīvotu, nevis tikai vērotu no malas Jāņu nakts rituālus, arī skatītāji tiek aicināti ierasties uz uzvedumu tautastērpos vai mūsdienīgos tērpos ar tautiskiem akcentiem. "Šajā notikumā tautastērps nav dekoratīvs elements vai vizuāls fons, jo tas ir piederības apliecinājums un līdzdalības zīme. Apģērbs kļūst par daļu no kopīgā rituāla, kurā robeža starp skatītāju un izpildītāju apzināti izzūd. Ikviens kļūst par Jāņu saimes daļu, nesot sev līdzi savu stāstu, dzimtas atmiņas un klātbūtni šajā naktī. Jāņu nakts ir maģiskais brīdis, kad cilvēks atkāpjas no ikdienas kārtības un ieiet citā ritmā. Uguns, kustība, dziesma un kopā būšana nosaka šīs nakts ritmu. Šajā naktī mostas piederības sajūta un apziņa, ka piedalāmies tradīcijā, kas dzīvojusi pirms mums un turpināsies arī pēc mums," uzsver I. Pētersone-Lazdāne.
Uzvedums paralēli norisināsies divos līmeņos – reālajā un mītiskajā. Ikdienā mītiskā pasaule paliek neredzama, taču Jāņu gaismā tā kļūst sajūtama un šķietami ar pirkstu galiem sataustāma. Šo pasauļu mijiedarbība atklājas caur Jāņu saimes satikšanos ar veļiem, dievībām, laumām, velniņiem un mošķiem, veidojot dzīvu, elpojošu rituālu, kurā robeža starp redzamo un neredzamo izzūd.
"Viena no manām misijām ir dejotājiem mācīt latviskās tradīcijas. Vedību rituālu esam jau apguvuši, tagad nolēmām ķerties klāt Jāņu tradīcijām. Redzot, ka jaunie cilvēki Jāņus sākuši svinēt kā ballīti, nevis latviskās tradīcijās, pirms diviem gadiem kopā ar Edgaru un Liliju (Liporiem) sarīkojām brīnišķīgus Jāņus. Lilija ar Dārdariem un es ar Daiļradi izgājām visu diennakts rituālu, kā kādreiz ir svinēts. Meitas pļavā sēja sieru, puiši gāja mežā, cirta kokus un slēja lielos saules pavadīšanas un sagaidīšanas vārtus, būvēja ugunsplostu, gatavoja lāpas kā senos laikos, augstu gaisā slēja uguns pūdeli. Beigās sapucējāmies tautastērpos un devāmies aplīgot blakus esošās saimnieku sētas. Puiši naktī peldēja ar ugunsplostu pa Gauju. Tā mēs brīnišķīgi pavadījām skaistu diennakti Gaujas krastā, pļavas vidū zem skaistiem ozoliem, idilliskā vietā, kā Jāņi būtu jāsvin. Mazu daļiņu no tā visa esam pārnesuši uz skatuves kopā ar zvaigžņu komandu."
I. Pētersone-Lazdāne priecājas, ka jauno uzvedumu varēs izdejot divās skaistās, latviešiem vēsturiski nozīmīgās vietās – Dikļu Neikenkalna dabas koncertzālē, kur savulaik aizsākās Dziesmu svētku tradīcija, un Uzvaras parkā Rīgā. Abas ir pie ūdeņiem. Plānā bijusi arī Kuldīga Ventas krastā un citas vietas Latvijā, diemžēl to neļāva finansiālā situācija Latvijā.
Pasauļu vizualizācija
Lindas Rudenes libreta pamatā ir stāsts par mūsdienu jauniešiem, kuri kļūst arvien kosmopolītiskāki un vairs ne tik precīzi sajūt savu identitāti, piederību tautai. Tieši tāda ir galvenā varone – meitene, kura pamostas Jāņu rītā pilsētas centrā un, senču klātbūtni sajūtot, nostājas ar kailām kājām zālē. Caur zāles pieskārienu viņa sajūt kaut ko maģisku, neparastu.
I. Pētersone-Lazdāne stāsta, ka daudz darba ir ieguldīts kostīmos. "Lai gan dejotāji pamatā ir tautastērpos, māksliniece Ilze Vītoliņa ir veidojusi īpašus kostīmus dievībām un ārpasaules tēliem. Īpaši gribu uzteikt daiļamata meistares Ausmas Spalviņas veidotās, brīnišķīgās galvasrotas – puzuru vainagus veļu meitenēm. Mums ir arī Rūdolfa Blaumaņa stila velniņi, skauģi un laumiņas, kas taisa visādas negantības un tajā skaitā izaudzē asfaltā zāli."
Oriģinālmūzika ar dziļām saknēm
Sākot veidot iestudējumu, daudz diskutēts par to, kas spēlēs vai dziedās. Grupa vai solisti? Daiļrades vadītāja teikusi: "Esam Dziesmu un deju svētku tradīcijas kolektīvs, un dikti gribētos darīt kopā ar kādu kori." Tā viņas ceļš dzīves gaitā ir cieši savijies ar dažiem Sõla dziedātājiem, un tagad arī krustmeitiņa (brāļameita) dzied korī Sõla, I. Pētersone-Lazdāne uzrunājusi diriģentu Kasparu Ādamsonu. Sõla piekritusi izaicinājumam un ne tikai dziedās, bet arī dejos un darbosies kopā ar Daiļradi.
Kārlis Auzāns stāsta, ka komponējis pilnībā jaunu, latvisku mūziku, izmantojot tautasdziesmu tekstus. "Ir tikai viena tautas melodija, bet viss pārējais – absolūts jaundarbs. Šis ir mans skatījums, kā latviešiem jāsvin Jāņi. Stundā un divdesmit minūtēs Jāņu rituāls tiek nosvinēts no saimes sanākšanas brīža līdz rītausmai. Man tas šķiet ārkārtīgi svarīgs mūsu tautai. Piedāvājam mūsdienīgu skatījumu uz latvisku Jāņu svinēšanu. Man tāds ar ģimeni ir, katru gadu svinot Jāņus kopā ar 60 draugiem un izbaudot šo tautas rituālu. Satiekamies, dziedam, dejojam, ejam rotaļās un esam pat uztaisījuši savu folkloras kopu. Mēs paši degam par latvisko kodu, un uzskatu, ka bez Jāņu svinēšanas latvieši nepastāvētu. Tāpēc es priecājos, ka Iveta (Pētersone-Lazdāne – aut.) iniciēja kaut ko pilnīgi svaigu."
Koris dziedās dzīvajā, savukārt mūzikas instrumentālā daļa būs ierakstā, kurā pats autors spēlēja vairāk nekā desmit dažādus instrumentus: mandolīnas, svilpauniekus, čellu, vijoli, kontrabasu, taustiņinstrumentus. "Esmu multiinstrumentālists, un man studijā ir vairāk nekā simts instrumentu kolekcija. Vargani vien man ir no četrām valstīm! Deju uzvedumā varēs dzirdēt arī zviedru XVI gadsimta instrumentu – nikelharpu – un marksofonu, ko iegādājos Ņujorkā un kas ir viens no visretākajiem instrumentiem pasaulē. Ierakstā piedalās arī perkusionists Miķelis Vīte."
Subjektīvie Jāņi
Režisors Juris Jonelis saka: "Ir sajūta, ka šoreiz par Jāņiem jārunā subjektīvi un bez inerces. Par to, kā mēs tos izjūtam dziļi iekšienē. Tāpēc vēlējāmies izveidot nevis izrādi, bet uzvedumu – stāstu caur deju, apskatot visas dimensijas un balstoties uz tautasdziesmām. Tā daudz dziļāk nonākam pie jau zināmā. Cilvēki Jāņos jūt īpašu saikni ar senčiem un maģisko pasauli, dažādas telpas un laiki satiekas pie vienas rituālās uguns, kurā skatoties ir nebeidzamas gaismas sajūta, kas ienāk katrā cilvēkā, lai to atkal izplatītu tālāk pasaulē. Svētkus svin ne tikai Jāņa tēvs un Jāņa māte ar jāņabērniem un saimi, bet arī pats Jānis un pate Laima."
"Var teikt, ka esmu trīsdesmit gadus gatavojusies šim iestudējumam," saka horeogrāfe Lilija Lipora. "Šī tēma man ir ļoti saprotama un zināma no folkloras viedokļa. Kādreiz dziedāju arī Vilcenēs, un mēs ģimenē jau trīsdesmit gadus svinam tradicionālos Jāņus. Kopā ar vīru mēģinājām ierādīt Daiļradei, kā tos svin ar visām tiem piederošajām izdarībām un gatavošanos. Ne brīdi neieskanējās magnetofona mūzika, paši visu nakti piepildījām, dziedot, dejojot un pa pliko peldoties." Tā kā Daiļrade ir tautas deju kolektīvs, horeogrāfe veidojusi latviešu skatuves dejas, tās papildinot ar brīvo kustību. "Interesanta bija iespēja iedzīvināt dejā mūsu dievības: Laimu, Māru, Jāni, kurš Jāņos parādās kā Dieva dēls Jānis. Līdzās ikdienišķajai dejai parādīt plastikā veļu meitenes, velnus un raganiņas. Ir arī tautiskais folkloras dancis, kurā var iesaistīt skatītājus."
Jāņu nakti darināju ir jau trešais Daiļrades iestudējums. Pirmais tapis Daiļrades 25 gadu jubilejā ar Jāni Znotiņu un Agri Daņiļeviču, 30 gadu jubileja atzīmēta ar laikmetīgu izrādi Cik saules mūsos kopā Robertu Rubīnu, Lieni Gravu, Reini Rešetinu, Ilzi Vītoliņu un Kārli Auzānu. "Jauno Jāņu uzvedumu mēs dejosim tautiskā stilā, bet ar laikmetīgās dejas ietekmi. No sava rakstura un rokraksta, no folkbaleta stila mēs joprojām neatkāpjamies," saka I. Pētersone-Lazdāne.