Grāmatas atvēršanā piedalījās virkne Latvijas politiķu un kultūras darbinieku, tostarp ar uzrunu uzstājās Latvijas Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ivars Āboliņš. Viesus uzrunāja arī Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas bijusī direktore Venta Kocere un Apgāda ”Zinātne” valdes priekšsēdētāja Ingrīda Segliņa. No Azerbaidžānas puses ar uzrunām uzstājās Azerbaidžānas vēstnieks Latvijā Elnurs Sultanovs un Azerbaidžānas vēstnieks Bosnijā un Hercegovinā, Azerbaidžānas bijušais ārlietu ministrs Vilajats Gulijevs.
Ideja par šīs grāmatas tapšanu Nigarai Sultanovai radās Latvijā, tiekoties un sarunājoties ar bibliotekārēm un kultūras jomas pārstāvjiem. Grāmatā apkopoti dažādi stāsti par latviešiem, kuri daudzus gadus pavadījuši Azerbaidžānā, izveidojuši savu biedrību un skolu bērniem, organizējuši kultūras un sabiedriskus pasākumus, kā arī snieguši finansiālu palīdzību tautiešiem grūtos dzīves brīžos gan Azerbaidžānā, gan ārpus tās robežām. Piemēram, starp simtiem latviešu Azerbaidžānā dzīvojis latviešu rakstnieks Ernests Birznieks Upītis, bēgļu gaitās Baku bijis Andrejs Upītis. Vienā no Kaukāza kultūras centriem daudz gadu pavadījuši arī rakstnieki Sudraba Edžus un Jānis Jaunsudrabiņš. Mākslinieks Jūliuss Straume pētījis azerbaidžāņu paklāju aušanas tehnikas Garabahā, veidojis to skices un vadījis mākslas nodarbības. N. Sultanova stāstot par grāmatu atklāja vēl nedzirdētus stāstus par latviešu rakstnieku dzīves gaitām, savstarpējo komunikāciju un ikdienu.
“Stāstot 20. gadsimta mijā Azerbaidžānā dzīvojošo latviešu dzīvesstāstus, šī grāmata piedāvā aizraujošu ceļojumu, pievieno svarīgu nodaļu mūsu kopīgajai vēsturei un sniedz jaunas akadēmiskas perspektīvas divpusējai sadarbībai,” savā uzrunā sacīja vēstnieks Elnurs Sultanovs, uzsverot, ka tikai pirms dažām dienām Baku atzīmēta Latviešu biedrības 120 gadu jubileju, tādēļ jo īpaši skanīga ir grāmatas atvēršana vecākajā Latviešu biedrībā Rīgā.
“Saites starp Latviju un Azerbaidžānu nav jaunas, bet gan sakņojas cilvēkos, kopīgā pieredzē, centienos un savstarpējā cieņā, neskatoties uz ģeogrāfisko attālumu. Tāpēc šīs grāmatas izdošana tagad ir gan savlaicīga, gan dziļi simboliska,” tā vēstnieks. Viņš pateicās par atbalstu grāmatas veidošanā profesoram Kasparam Kļaviņam, izdevniecības “Zinātne” valdes priekšsēdētājai Ingrīdai Segliņai, redaktorei Ievai Jansonei, kā arī Vairai Vīķei–Freibergai par ievadvārdiem grāmatai, kā arī mākslas vēsturniecei Mārai Lācei un LU Akadēmiskās bibliotēkas direktorei un filoloģei Ventai Kocerei. Vēstnieka pateicības vārdi skanēja arī grāmatas finansiālajiem atbalstītājiem no Azerbaidžānas diasporas Latvijā, pieminot Ulduzhanu Ahmedovu, biedrības “Azeri” priekšsēdētāju, Rufatu Gulijevu, Azerbaidžānas tirdzniecības nama direktoru Latvijā, un Elnuru Rahimovu, uzņēmuma “Malela” īpašnieku.
Grāmatas atvēršanas pasākumā bija vairāki muzikāli priekšnesumi. Līvānos dzimusī dziedātāja Leila Alijeva, kuras ģimenē savijušās latviešu un azerbaidžāņu saknes, izpildīja divus skaņdarbus, vienu latviski - “Kā sniegi kalnu galotnēs” Jāņa Jaunsudrabiņa vārdiem, kas tapuši viņa dzīves laikā Azerbaidžānā kā arī azerbaidžāņu valodā “Gaišmatainā līgava” (“Sarı Gəlin”), kas ir azerbaidžāņu tautasdziesma. Mūzikas pavadījumā viņa lasīja J. Jaunsudrabiņa stāstu “Turku gūsteknis”.
Pasākuma noslēgumā autore sniedza autogrāfu sesiju.
Šis pētījums ir pirmais tik visaptverošais un padziļinātais darbs, kas veltīts latviešu dzīvei un darbībai Azerbaidžānā. Balstoties uz arhīvu materiāliem, periodikas izdevumiem, memuāriem un citiem vēsturiskiem avotiem, autore ir veikusi detalizētu izpēti, atklājot līdz šim maz zināmas vai pilnīgi nezināmas lappuses abu tautu kopīgajā vēsturē. Grāmata ne tikai dokumentē atsevišķu personību dzīvesstāstus, bet arī sniedz plašāku ieskatu latviešu kopienas ieguldījumā Azerbaidžānas sabiedriskajā, kultūras un izglītības dzīvē.