"Uztverot sevi caur apziņas, garīguma un morāles prizmu, mēs bieži aizmirstam, ka homo sapiens ir plēsīgs, agresīvs, savtīgs un gribošs bara dzīvnieks. Tā uzvedība tiek noteikta bioķīmisko procesu līmenī un ir atkarīga no hormonu – bioaktīvo vielu – iedarbības. Hormoni
vieno mūs ar dzīvnieku pasauli un sagrauj mītu par cilvēka īpašo izcelsmi, jo ir vienādi un universāli visām dzīvajām būtnēm.
Ar šo izstādi mēģinu atrast cēloņsakarības starp fizioloģiskiem, hormonāliem procesiem homo sapiens organismā un cilvēcības būtību. Es nesniedzu atbildes uz lielajiem jautājumiem, bet konstatēju hormonālā fona ietekmi uz civilizācijas vēsturi caur vēsturisko personu – Ļeņina, Riharda Vāgnera, Modesta Musorgska tēliem. Ļeņins spermas jūra ir metafora stagnējošās civilizācijas apsēklošanai, apaugļošanai un restartēšanai. Visas skulptūras ietver metaforu, bet radošo metožu diapazons ir no naturālistiska reālisma līdz konstruktīvai, ģeometriskai stilizācijai. Jautājums, KĀ izdarīt darbu un sasniegt rezultātu man ir svarīgākais tēlniecībā, pretējā gadījumā es izvēlētos citas izteiksmes iespējas.
Nenoliedzu, ka šī izstāde ir skatiens caur dzimuma piederības (gender, angļu.val.) prizmu. Es esmu balts eiropeīds, vīrietis, heteroseksuāls, lietoju uzturā gaļu, ikdienā pārvietojos ar automobili, neesmu visaptverošas tolerances pret jebkuru citādību paraugs un neuzskatu, ka sazvērestības teorijas vienmēr ir tukšs un nepamatots izdomājums. Es uzskatu, ka pastāv sieviešu un vīriešu pasaules, ekskluzīvas, mentālās teritorijas, savstarpēji nesasniedzamas un neuztveramas.
Daļa darbu tika radīta 2020. gada pavasarī, Covid-19 izsauktās, ārkārtējās situācijas laikā, kas nevarēja neatstāt ievērojamu emocionālo nospiedumu uz tiem," saka Gļebs Panteļejevs.