Teksti caurauž mūsu ikdienu, tie skatās uz mums no ierīču ekrāniem, runā ar mums no TV ekrāniem, raidierakstiem un paziņojumiem. Urbānā vide sen vairs nav iedomājama bez izkārtnēm, paziņojumiem, plakātiem, grafiti un citiem tekstiem, un ir neiespējami iztēloties, kā būtu, ja tie nekad nebūtu ienākuši mākslā.
Izstādes kuratori Elita Ansone un Leonards Laganovskis pievēršas mākslas darbiem, kuros ietverti teksti – tekstu mākslai jeb lingvistiskajam konceptuālismam. Teksti 20. gadsimta laikā uzstājīgi iespiedušies vizuālajā mākslā, līdz konceptuālisti 60. gados, cīnoties par mākslas dematerializāciju, nolēma vispār izstumt no mākslas darbiem tēlus vai, precīzāk, par attēlu kļuva pats teksts. 60. gadu beigās tika definēts jauns mākslas virziens – konceptuālā māksla, kas jau visu sešdesmito desmitgadi mēģināja apiet arvien komercializētāko mākslas pasauli. Konceptuālās mākslas sākumi lielā mērā saistīti tieši ar lingvistisko konceptuālismu.
Izstādē ES_TEXT pusgadsimtu pēc konceptuālās mākslas rašanās tiek pārlūkoti Latvijas mākslā sastopamie darbi, kuros galvenais aspekts ir ideja, kas attēlota vārdos. Vārdu darbos, tāpat kā semiotikā, tiek pievērsta uzmanība sabiedrībā lietotajām zīmju sistēmām un tam, kā ar šo zīmju vizuālo prezentāciju tiek nodota informācija, par kuras formu un saturu sabiedrība ir vienojusies. Bez šādas vienošanās komunikācija par kultūras procesiem nebūtu iespējama.