Tāpat kā mūsdienās tiek kritiski pārskatīts muzeja jēdziens, tā institucionālā nozīme un funkcija aktuālajos kultūras procesos, tāpat var uzdot jautājumu – kā muižām funkcionēt šodien? Vai tās kalpos par izklaides un atpūtas vietām labi situētām ģimenēm, vai tās būs privātīpašumi, kuros mūsdienu muižkungi izstādīs savus dārgumus? Iespējams, tagad muiža var darboties arī kā atvērta telpa mākslinieciskai jaunradei, kā pierādīts šeit.
Padures muiža, apdzīvota ar laikmetīgo mākslu, no vietas, kur pazūd laiks, pārtop tilpnē, kurā spēcīgākais no šajā laikmetā radītā var pilnvērtīgi pastāvēt un tikt pieredzēts. Ekspozīcijā katrs darbs pastarpināti, metaforiski vai pavisam tieši kļūst par muižas daļu.