Māksliniece glezniecību jūtot kā valodu, kas uzrunā caur krāsu, gaismu, kompozīcijas ritmu. “Gleznot ir skaisti, bet ne viegli. Rezultāts gan ir, gan nav atkarīgs no apzinātas ieceres, tas mēdz būt arī pārsteigums,” uzskata autore. Gleznās notverts miers un prieks, ko autore rod dabā – gan ozola lapu rūsainais zeltainums, gan meža galu ritmi vējā, saule ozolu jaunaudzē pavasarī, kur uzplaukuši cīrulīšu ziediņi, vakarā nopēdotā smilts jūras krastā.
Laima Akmentiņa (1965) absolvējusi J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, vēlāk Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu pedagoģijā.