Mildas istaba ir stāsts par sievietes balsi vēsturē – balsi, kas ilgi palikusi nepietiekami sadzirdēta, bet šodien iegūst jaunu skanējumu uz lielā ekrāna. Kristīnes Želves režisētā Mildas istaba ir dokumentāra spēlfilma, kas balstīta filozofes Mildas Palēvičas mūža garumā rakstītajās dienasgrāmatās. Deviņas klades, kas aptver laika posmu no 1911. līdz 1972. gadam, kļuvušas par pamatu stāstam par sievieti, kura savā laikā bija neērta un neiederīga it visur - starpkaru Latvijā uzskatīja, ka viņa dara „vīrietisku darbu, uzstādamās kā filozofe” un pārāk iekarst par sieviešu tiesībām padomju Latvijā – pārāk „buržuāziska”, slavinot “reakcionārus domātājus” un cenšoties pielāgoties marksismam.
Filma aktualizē arī mūsdienās nozīmīgu jautājumu, ko nozīmē būt sievietei, mātei un vienlaikus tiekties pēc profesionāla piepildījuma. Mildas Palēvičas stāstu uz ekrāna iedzīvina aktrises Agnese Budovska un Indra Roga, atklājot viņas daudzšķautņaino personību no jaunības ideāliem un mīlestības līdz dramatiskām dzīves pieredzēm un nelokāmai apņēmībai būt filozofei.
Režisores Kristīnes Želves dokumentārās spēlfilmas Mildas istaba galveno varoni Mildu dzīves pilnbriedā atveido aktrise Indra Roga, kura par filmu stāsta: “Šis ir ļoti neparasts un radoši izaicinošs projekts. Mani īpaši saista filmas forma un stilistika. Tas ir citāds dokumentālais kino, nekā ir ierasts redzēt, un tieši tas padara šo darbu tik interesantu.”
Mildas stāsts izgaismo arī citus pagātnes sieviešu likteņus, kas ilgi palikuši vēstures ēnā, un apliecina, ka šādi stāsti ir aktuāli arī mūsdienās, papildina aktrise Indra Roga: “Mildas dzīves traģiskā dimensija man ir dziļi saprotama arī personīgā līmenī. Lai gan mūsu pieredzes, protams, nav identiskas, es zinu, ko nozīmē šādi pārdzīvojumi un kā tie ietekmē cilvēku. Tas būtiski maina personību un skatījumu uz dzīvi. Tieši šī pieredzes atpazīstamība ir viens no galvenajiem saskares punktiem, kas mani cieši saista ar šo lomu.”
Savukārt filmas producentei Martai Bitei šī filma ir tuvināts stāsts: “Filma Mildas istaba man ir ļoti personisks darbs, kas vēsta par manu vecvecmāmiņu, filozofijas doktori Mildu Palēviču. Lai gan dzīvē viņu neesmu satikusi, par viņas klātbūtni manā pasaulē liecināja vien nostāsti un īss ieraksts Vikipēdijā. Šī filma man kļuvusi par sava veida ceļu, kā tuvoties Mildai un izprast viņas dzīvi. Esmu pateicīga režisorei Kristīnei Želvei par to, ka viņa radījusi dzīvu un cilvēcīgu Mildas tēlu, izceļot viņu kā sievieti. Tas palīdz saprast, ka dienasgrāmatās uzdotie pašizziņas jautājumi joprojām ir aktuāli un rosina domāt par sievietes lomu sabiedrībā.
Kā uzsvēruši Latvijas filozofijas pārstāvji, Palēvičas filozofiskais mantojums vēl pilnībā ir jāizpēta un jāizvērtē, lai precīzāk iezīmētu viņas vietu Latvijas filozofijas vēsturē. Tādēļ īpašs paldies izdevniecībai Neputns par dienasgrāmatu novērtēšanu un publicēšanu, kā arī manai tēva māsai Maijai Garkevičai par šo pierakstu saglabāšanu un sagatavošanu izdošanai.”
Filmas nosaukums ir atsauce uz Virdžīnijas Vulfas darbu Sava istaba – simbolisku telpu, kas nepieciešama sievietei, lai radītu, domātu un piepildītu sevi profesionāli. Mildas istabā šī telpa kļūst gan burtiska, gan metaforiska vieta, kurā saglabātas sievietes pieredzes liecības pusgadsimta garumā. Filmas nosaukums definē filmas vizualitāti, kurā operatora Andreja Rudzāta izsmalcinātais kadra redzējums un mākslinieces Ievas Stūres lakoniski precīzā scenogrāfija rada dažādas Mildas istabas – no vēstures tumsas izrautas baltas lapas, kuras piepilda un izgaismo Mildas Palēvičas pierakstītās liecības par piedzīvoto. Minimālisma estētikā risinātais stāsts ļauj koncentrēties uz aktrišu Agneses Budovskas un Indras Rogas iemiesošanos Mildas tēlā, un saspēlē ar kino arhīva kadriem veidojot jaunus kontekstus un attiecības starp tajos fiksēto laiku un vietu, un laiku, kurā esam šobrīd.
Īpašs seanss un diskusija ar autoru piedalīšanos notiks 11. maijā plkst. 19.30 kinoteātrī Splendid Palace cikla Dokumentālā kino pirmdienas ietvaros, aicinot arī svinēt Mildas vārdadienu.
Režija un scenārija autore Kristīne Želve, galvenajās lomās Agnese Budovska un Indra Roga. Filmas vizuālo pasauli veidojis operators Andrejs Rudzāts, māksliniece Ieva Stūre, bet oriģinālmūzikas autors ir Platons Buravickis, grima māksliniece Līga Krūze, montāžas režisore Paula Ločmele, skaņu režisors Pēteris Pāss, izpildproducente Dita Nitiša un producente Marta Bite.
Filma tapusi studijā Bite Films sadarbībā ar Nacionālo kino centru un Latvijas kultūras akadēmiju.
Filozofe Milda Palēviča (1889–1972) visu mūžu rakstīja dienasgrāmatu, – kopumā deviņas klades (pirmā nav atrodama) aptver laika posmu no 1911. līdz 1972. gadam un liecina par Palēvičas privātās un profesionālās dzīves līkločiem ar 20. gadsimta vēstures peripetijām fonā. Šodien Mildu Palēviču varam skatīt no dažādām perspektīvām – viņa ir ne tikai Latvijā pirmā filozofe ar doktores grādu, kas 1925. gadā aizstāvēts Sorbonnas universitātē Parīzē, bet arī akadēmiskās estētikas iedibinātāja Latvijā. 20. gs. 20.–30. gados Palēviča aktīvi iesaistījās dažādās sabiedriskajās aktivitātes, publiski polemizējot par sieviešu tiesībām, kā arī dibinot un vadot Sieviešu darba tiesību aizsardzības biedrību Open Door. Palēviča pieder personību kategorijai, kuras dēvējam par “laikmeta lieciniekiem”, jo savā mūžā pieredzējusi teju visas 20. gadsimta lielās ģeopolitiskās transformācijas Eiropā un Latvijā, un arī personiskā līmenī ir unikāla un gana dramatiska likteņa nesēja – viņas dzīves gājums ietver iesaistīšanos revolucionārā pagrīdes kustībā pusaudzes gados, arestu un Butirku cietuma pieredzi, attiecības ar savu krievu valodas skolotāju Ķeniņas ģimnāzijā, dzejnieku Falliju jeb Konrādu Bulānu (1877–1915), un divus šajā savienībā dzimušus bērnus, solo mammas statusu dažādos laikaposmos, divu bērnu neārstējamu saslimšanu un nāvi, trešā bērna vairākkārtīgus arestus, cietumus un izsūtījumu, pusaugu mazmeitas traģisku bojāeju, izolētību starpkaru Latvijas zinātnes telpā un persona non grata statusu padomju periodā, kā arī desmit gadus ilgu neveiksmīgu cīņu par savas grāmatas Estētiskās domas attīstība Latvijā XIX gs. un XX gs. 1. pusē publicēšanu. Grāmata nāk klajā 2021. gadā apgādā Neputns kopā ar Palēvičas dienasgrāmatu korpusu, kas pēc producentes un Mildas Palēvičas mazmazmeitas Martas Bites iniciatīvas kļūst par dokumentārās filmas Mildas istaba pamatu. Filmas versijā par filozofes daudzšķautņaino dzīves gājumu režisore Kristīne Želve izvēlējusies tieši Palēvičas sievietes perspektīvu, kas ietver pieaugšanu, dažādās sociālās lomas un sievietes zinātnieces nevienkāršo ceļu.