Aktieris Pauls Butkēvičs (8.08.1940-12.06.2026) pats savulaik teicis: „Liekas, ka Latvijā es biju, varbūt esmu arī tagad vienīgais profesionālais kinoaktieris. Ne tādā nozīmē, ka spēlētu labāk par visiem, bet esmu vienīgais, kam bez filmēšanās nekāda cita darba gandrīz trīsdesmit gadus nav bijis.”
Paula Butkēviča kinokarjera vairāk nekā 40 gadu garumā aptver aptuveni 150 lielāku un mazāku kinolomu plašā starptautiskā amplitūdā, jau kopš 20. gs. 60. gadu beigām viņš filmējies gan dažādās kinostudijās toreizējās PSRS teritorijā, gan aiz tās robežām, un Latvijas kino ir tikai neliela daļa viņa plašajā filmogrāfijā. Latvijas filmu portāla filmas.lv piemiņas izlase iezīmē kinoaktiera pirmos soļus profesijā, pirmo skaļāko popularitāti, neparastu aktiera talanta šķautni un visa mūža rezumējumu – režisores Brigitas Eglītes dokumentālajā filmā Dubultportrets (2016) Pauls Butkēvičs kopā ar meitu Alēnu kavējas atmiņu stāstos par aizvadītajiem gadiem.
Apdāvinātais jauneklis Pauls Butkēvičs, kurš 50. gadu beigās jau darbojas Roberta Ligera pantomīnas teātrī un uzņemts Dailes teātra 3. studijā pie paša leģendārā Eduarda Smiļģa, bet ikdienas dzīvē strādā rūpnīcā VEF par automātisko telefona centrāļu regulētāju, pie pirmās īstās kinolomas tiek 1963. gadā, kad Latvijas Televīzijas apvienībā Telefilma-Rīga jaunā režisore Vija Bunka uzņem spēles īsfilmu Nedziedātā dziesma (1963) – mazliet didaktisku stāstiņu par meiteni un puisi, kuri iepazīstas kādā jauniešu ballītē, bet tikko modušās jūtas īsti neprot izpaust vārdos.
Šajā īsfilmā jauno aktieri pamana režisore Ada Neretniece un drosmīgi uztic viņam galveno lomu pilnmetrāžas spēlfilmā Hipokrāta zvērests (1965) – sarežģītā psiholoģiskā drāmā par jaunu ārstu, kurš dedzīgā steigā, vēlēdamies palīdzēt slimniekam, nosaka nepareizu diagnozi, un pacients pēc operācijas mirst, bet ārsts tiesas zālē saņem nosacītu sodu un dodas strādāt uz polārstaciju tālu Krievijas ziemeļos. Diemžēl šī filma, kas pārliecinoši demonstrē jaunā aktiera talantu, pieder diezgan apjomīgajai Latvijas kinovēstures daļai, kuras publisku izrādīšanu šobrīd kavē krievu valodā ieskaņotie teksti; arī šai filmai nepieciešami atsevišķi resursi, lai to nodrošinātu ar tulkojumu latviešu valodā.
Toties pilnvērtīga un jau arī kvalitatīvi restaurēta Latvijas kinovēstures zelta fonda sastāvdaļa ir divas Rolanda Kalniņa spēlfilmas, kurās Paulam Butkēvičam ir nozīmīgas lomas. Pirmā no tām ir leģionāru drāma Akmens un šķembas (1966), kas padomju laikā bija pazīstama ar nosaukumu Es visu atceros, Ričard!; tur aktieris spēlē ideālistu Zigi Purmali ar traģisku likteni, kas noslēdzas Volhovas purvu kaujās Otrā pasaules kara laikā.
Īsti plašu popularitāti visā Latvijā Pauls Butkēvičs iekaro ar lomu nākamajā Rolanda Kalniņa filmā Četri balti krekli (1967), kur viņš tēlo ansambļa Optimisti solistu Ralfu. Lai gan filma piedzīvo sarežģītu likteni un tiek nolikta plauktā, tomēr speciāli filmai rakstītās Imanta Kalniņa dziesmas ar Māra Čaklā tekstiem aiziet tautā tieši aktiera izpildījumā, ar šo programmu ansamblis Zvaigznīte uzvar pašā pirmajā festivālā Liepājas dzintars 1967. gadā un Pauls Butkēvičs saņem trešo godalgu solistu konkurencē, bet pēc 20 gadiem Hārdijs Lediņš raksta, ka labāk par Paulu Butkēviču Imanta Kalniņa dziesmas joprojām nav izpildījis neviens – „ne Menuets, ne Turaidas Roze”.
Aktieris Pauls Butkēvičs pats intervijās atzinis, ka garajā kinoaktiera mūžā varbūt nācies par daudz spēlēt dažādus, tomēr ļoti līdzīgus pozitīvos tēlus, tāpēc īpaši priecīgs un gandarīts viņš bijis par iespējām izpaust kādu neparastāku šķautni savā aktiera talantā. Šajā ziņā īpaši izceļas komiski neveiklais zviedru policijas ierēdnis Baklunds detektīvkomēdijā Nepabeigtās vakariņas (1979), kur režisors Jānis Streičs ļāvis aktierim brīvi improvizēt, un Butkēvičs tēlā izmantojis agrāk dzīvē noskatīta zviedru tūrista savdabīgo mīmiku un žestus.
Aktiera Paula Butkēviča filmu kolekciju portālā filmas.lv no 16. jūnija var bez maksas skatīties dažādu izmēru ekrānos un dažādās ierīcēs visā Latvijas teritorijā, kur vien pieejams internets. Par palīdzību kolekcijas veidošanā paldies LNA Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvam!
Portāls filmas.lv vienlaikus ir arī plaša filmu nozares datu bāze, kuru saturiski veido Nacionālais Kino centrs un tehniski nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC).