Itālijas prezidents Mariāno De Santiss ir atraitnis un katolis, un viņa meita Doroteja - tāpat kā viņš pats - ir tieslietu eksperte. Prezidenta pilnvaru laiks tuvojas beigām, taču valstsvīra šķietami vienmuļajā un paredzamajā ikdienā iezogas divi pēdējie uzdevumi - viņam jāizlemj, vai legalizēt eitanāziju, kā arī jāpieņem lēmums par diviem apžēlošanas lūgumiem. Šīs divas morālās dilemmas tik ļoti rezonē ar Mariāno De Santisa privāto dzīvi, ka sirmais kungs nav pārliecināts, vai varēs tās atšķetināt. Viņu māc šaubas, taču lēmuma pieņemšanu nav iespējams atlikt, turklāt - ar vislielāko atbildības sajūtu. Un tieši to šis ievērojamais Itālijas prezidents arī darīs.
Kā ne reizi vien uzsvēris filmas Žēlastība režisors Paolo Sorentīno, Mariāno De Santiss ir pilnībā izdomāts tēls, un viņam nav ne mazākās saistības ar kādu īstu prezidentu. Taču Toni Servillo tēlojumā viņš šķiet vairāk nekā īsts, un pirmie par to pārliecinājās Venēcijas kino festivāla skatītāji, kur Žēlastība svinēja savu pasaules pirmizrādi, turklāt - kā festivāla atklāšanas filma. Tā, protams, bija iekļauta oficiālajā konkursā, kandidējot uz galveno balvu - Zelta lauvu, un Toni Servillo saņēmi Volpi kausu - balvu, ko pasniedz labākajam aktierim. Divās kategorijās - par scenāriju un Labākais aktieris - Žēlastība bija nominēta Eiropas Kino balvai.
Viens no zināmākajiem mūsdienu Itālijas kinoveidotājiem Paolo Sorentīno (dzimis 1970. gadā) strādā Mikelandželo Antonioni un Federiko Fellīni tradīcijās, kad filmas vizualitāte ir tikpat nozīmīga kā tās visnotaļ sarežģītais stāsts, un to novērtējušas daudzas profesionālās institūcijas. Sorentīno balvu plauktā ir vairākas Itālijas nacionālās kino balvas jeb Dāvidi, viena Britu Kinoakadēmijas balva, Kannu un Venēcijas kino festivālu lauri. Vairākas reizes viņš kāpis uz skatuves, lai pateiktos Eiropas Kino akadēmijas biedriem par viņu balsojumu, savukārt Amerikas Kinoakadēmijas biedri par 2014. gada labāko ārzemju filmu atzina Diženo skaistumu - kopumā filma saņēma vairāk nekā 60 balvas, tostarp arī Zelta globusu. Sorentīno uzņēmis arī filmas Jaunība un Partenope, kā arī seriālu Jaunais pāvests.
Izcilais teātra aktieris un režisors, kino aktieris Toni Servillo (dzimis 1959. gadā) karjeras laikā saņēmis divas Eiropas Kino balvas kā labākais aktieris, un viņam pasniegti jau četri Dāvidi. Viņa starptautisko slavu sekmējusi radošā sadarbība ar Paolo Sorentīno - Servillo piedalījies jau astoņās režisora filmās, kuru vidū ir Diženais skaistums, Tā bija dieva roka, Silvio un Il divo. Abi iepazinās pirms 25 gadiem filmēšanas laukumā, un šajā laikā Servillo nospēlējis neaizmirstamus varoņus, no kuriem spilgtākie, iespējams, ir septiņkārtējais Itālijas premjerministrs Džūlio Andreoti filmā Il divo un aukstasinīgais stratēģis un bohēmists Silvio Berluskoni greznu orģiju, kokaīna un seksa lavīnā Silvio.
Filmā Žēlastība Toni Servillo ar saviem aktiermākslas ieročiem nedīžājas - viņš ir askētisks un ieturēts un sava varoņa balsī šķetina režisora idejas par pie varas esošo cilvēku vientulību, atbildības robežām un cilvēcisko trauslumu, kā arī paša pieredzi ģimenes attiecībās, ko par ideālām nenosauksi.
Filmu “Žēlastība” demonstrēs kinoteātros ForumCinemas, K Suns, Kino Bize, Splendid Palace, Cinamon Akropole Alfa Rīgā, Cēsīs, Kino Rio Ventspilī un Talsu kinoteātrī Auseklis.