Izstādes pamatā ir pārliecība, ka mākslinieka galvenā vēlme visos laikos ir radīt. Ekspozīcija atklāj paralēles starp vēsturi un mūsdienām, vedot skatītāju cauri laika posmam, kad Latvija piedzīvoja būtiskas politiskas un sociālas pārmaiņas. 1937. gads vēl iezīmē šķietamu miera periodu, taču pavisam drīz seko okupācija un karš, kas būtiski ietekmēja mākslas procesus.
Šodien, līdzīgi kā pagātnē, sabiedrība piedzīvo nenoteiktību, politisku spriedzi un polarizāciju. Jauno mākslinieku darbi izstādē reflektē par identitāti, brīvību, cilvēciskumu, šaubām un bailēm, kā arī par mūsdienu izaicinājumiem – globalizāciju, tehnoloģiskajām pārmaiņām un digitālo realitāti. Izstāde piedāvā skatītājam iespēju domāt par mākslu kā aktīvu reakciju uz laikmeta izaicinājumiem.
“Šajā izstādē būtiska loma ir Rietumu Bankas kolekcijai – mākslas darbi, kas tapuši laikā no 1937. līdz 1946. gadam, kalpo kā tilts starp vēsturi un tagadni. Tie kļūst par sarunas partneriem, kas aicina skatītāju pārdomāt mākslas nozīmi caur laika prizmu un ļauj ieraudzīt mākslas spēju reflektēt gan par pagātni, gan mūsdienām. Rietumu Bankas atbalsts kultūras un mākslas iniciatīvām nodrošina mākslas pieejamību plašākai sabiedrībai un rada nozīmīgu platformu jaunajiem māksliniekiem, stiprinot kultūras attīstību un sabiedrības izglītību,” saka izstādes kuratore Līga Kotāne.
No Rietumu Bankas kolekcijas izstādē ir pārstāvēti tādi autori kā Ludolfs Liberts, Jānis Ferdinands Tīdemanis, Oto Skulme, Augusts Annuss, Leo Svemps, Valdis Kalnroze, Eduards Kalniņš un citi.
“Rietumu Bankas kolekcija ir veidota ar pārliecību, ka mākslai jābūt pieejamai un dzīvai kultūras procesa daļai. Sadarbība ar Latvijas Mākslas akadēmiju un Dailes teātri ļauj kolekcijas darbiem iegūt jaunu kontekstu, vienlaikus nodrošinot platformu jaunajai mākslinieku paaudzei. Tieši viņi ir tie, kas veido laikmetīgās mākslas nākotni, aktualizē sabiedrībai nozīmīgus jautājumus un ienes jaunu skatījumu, drosmi un radošu domāšanu,” saka Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.
Strādājot pie izstādes, padziļināti tika pētīti darbu tapšanas apstākļi, autoru dzīvesstāsti, kā arī dažādas tehnikas un kompozīcijas risinājumi. Šī pieredze ļauj labāk izprast mākslas nozīmi dažādos vēsturiskos periodos un attīstīt savu radošo redzējumu, vienlaikus izvērtējot pagātnes ietekmi uz sabiedrību.
Ekspozīcija veidota kā vienots veselums, kur katrs darbs papildina otru, neizceļot individuālus akcentus, bet veidojot kopēju stāstu par mākslu kā nepārtrauktu radīšanas procesu.