Purvīša balvai par izcilu sniegumu vizuālajā mākslā nominēti astoņi mākslinieki un autoru kolektīvs – Arturs Bērziņš, Ivars Drulle, Kristaps Epners, Atis Jākobsons, Voldemārs Johansons, Maija Kurševa, Anda Lāce un mākslinieku grupa – Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons.
Arturs Bērziņš balvai nominēts par personālizstādi Attēldarbi galerijā Māksla XO un personālizstādi Attēldarbi II Olaines vēstures un mākslas muzejā.
Mākslas zinātņu doktore Elita Ansone skaidro: "Arturs Bērziņš analizē, burtiski preparē pa daļām, kāpēc mēs redzam tā, kā mēs redzam. Ar ko atšķiras skatīšanās vakar no skatīšanās šodien, kā atšķiras attēli atkarībā no skatīšanās tehnikas un apstākļiem. Bērziņš grib saprast pasauli. Viņš domā par pasauli caur saviem nelielajiem zīmējumiem uz koka dēlīšiem, kur attēloti Latvijā ierasti ainaviski motīvi."
Ivars Drulle balvai nominēts par personālizstādi Manai dzimtenei galerijā Alma.
"Izstāde, kas savākusi materiālu Latvijas laukos un radījusi no tā atmosfēru un tēlus, kas burtiski satriec, – redzam dabiskā nāvē mirstošu civilizāciju. Bez dabas katastrofām un force majeure brūk simtiem reiz apdzīvotu vietu. Izstādes analītiskais segments – diapozitīvi un karte – biedē ar savu sausumu, turpretī posta metaforas, kas izvērstas lielizmēra objektos un sarežģītā skulpturāli gleznieciskā kinētikā, spīdzina ar savu izsmalcināto estētiku. Īsts nolemtības trilleris," par Ivara Drulles darbu stāsta mākslas zinātniece Inga Šteimane.
Kristaps Epners balvai nominēts par personālizstādi Vingrinājumi peldošajā mākslas centrā Noass.
Mākslas kritiķis Vilnis Vējš komentē: "Izvērsts, labi strukturēts un detaļās izstrādāts darbs, kas rāda laikmetīgajai mākslai neērtu vielu – fiziski trenētus un disciplinētus ķermeņus. Kvalitatīvi veidotais video "ievelk", neļauj atslābt uzmanībai, kā virstēmu izvirzot sportu kā rituālu un meditatīvu, personību izsakošu praksi."
Atis Jākobsons balvai nominēts par personālizstādi Dark Matter Mūkusalas Mākslas salonā.
Mākslas zinātniece Aiga Dzalbe skaidro: "Enerģētiska, fascinējoša izstāde, kurā formas perfekcija tikai vairo satura dziļumu – kā tas funkcionēja mākslā pirms izkopta akadēmisma. Tā kā darbu saturs ir kaut kas ārpus mūsu zināšanu apvāršņiem eksistējošs, atpazīstamo ģeometrisko un ainavisko formu kontrasts, ogles un mašīneļļas materialitāte, ūdens virsmas un dzīvnieka ādas pulsācijas kļūst par vārtiem uz tumsas zemi."
Voldemārs Johansons balvai nominēts par videoinstalāciju Slāpes starptautiskā Jaunā teātra festivāla Homo Novus ietvaros bijušajā tekstilfabrikā Boļševička.
"Dabas stihiskums un varenība kā klasiska romantisma laikmeta tēma Voldemāra Johansona grandiozajā videodarbā ar vētrā bangojošo okeāna virsmu kļūst par jaunu, mūsdienu tehniskās bāzes nodrošinātu, vizuālu un emocionālu pieredzi. Projekcijas izmērs, kvalitatīvais optiskais izpildījums un skaņas pavadījums fascinē ar iespēju neklātienē un drošībā vērot force majeure iekšējo struktūru un estētiku," nomināciju pamato mākslas zinātniece Daina Auziņa.
Maija Kurševa balvai nominēta par darbu Dzīvesprieks izstādē Lielāks miers, mazāks miers Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā .
"Kustīga attēla siena, kuras priekšā vēl citi kustīgi un statiski attēli. Realitātes fragmenti un formu spēles, kuru kustība nekur tā arī nevirzās. It kā kaut kas vispārīgs, abstrakts vai tieši otrādi – detalizēts, pārāk konkrēts. Pārstāstīt (pat prātā), kas tieši tas ir, šķiet vai nu neiespējami vai muļķīgi. Vai paskaidrot racionāli, ko redzamais nozīmē, – vēl nejēdzīgāk. Tomēr par spīti – vai tieši otrādi, šīs nenotveramības dēļ – dotais darbs manā uztverē nostrādā ar magnētisku reakciju. Arī savā ziņā kustību, kurā ir kaut kas pievelkošs un atgrūdošs vienlaikus. Mēģinājumā šo “kaut ko” noformulēt izpalīdz autores pašas komentārs darba anotācijā, ka tas ir par nemieru kā eksistences stāvokli. Droši vien tāpēc, ka tik personīgs, tas spēj pietuvināti norezonēt arī manī kā skatītājā," uzskata mākslas kritiķe Ieva Astahovska.
Anda Lāce balvai nominēta par performanci Atindēšana izstādes Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība ietvaros laukumā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas.
Ekspertu viedokli pamato Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens: "Latvijas performanču mākslā ir viena spilgta autore, un tā ir Anda Lāce. Viņas pēdējā performance Atindēšana ir kā daudzpakāpju ekoloģiski femīna raķete (Dišāna un Brūsa Naumana “strūklakas”, citāti, muzikāli čuksti, indivīds un sabiedrība, mākslinieks un publika...), kas piezemējusies “uz mākslas jumta” (tiešā un pārnestā nozīmē). Šo darbu nevar atstāt neievērotu, lai arī tas bija aplūkojams tikai dažas stundas."
Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons balvai nominēti par izstādi Dziesma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā.
Izstādi raksturo Eita Ansone: "Mākslinieki, izpētot Latvijas 1990.–2013. gadu Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertu repertuāru dziesmu vārdus, tās statistiski saskaitot, konstatē, ka tekstos visbiežāk lietotais vārds ir "saule", tad seko "meita", bet trešajā vietā ir "Dievs". Izstādei izvēlēts vārds "Dievs", un Kristaps Pētersons veidojis kolāžu Dievzemīte I no 184 dziesmu fragmentiem. Izstādē skan kompozīcija, kas tapusi no Dziesmu svētku ierakstiem. Lai arī skaniski mūzika neveidojas, sanāk kakofonija, tomēr īso fragmentu skanējums izsauc tās pašas Dziesmu svētku eksaltētās emocijas."
Purvīša balvas 2017 ieguvēju noteiks žūrija, izvērtējot minēto astoņu fināla kandidātu veikumu viņu kopējā izstādē. Piektā Purvīša balva tiks pasniegta 17. februārī, vienlaicīgi atklājot Purvīša balvas kandidātu darbu izstādi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā.
Purvīša balva tiek pasniegta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir EUR 28 500 (ieskaitot nodokļus). Purvīša balva ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā.
Purvīša balva dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un novērtēt izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.
Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu Solitude. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi Varbūt. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi Zemes darbi. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi Netaisnība.