Ekspozīcija koncentrējas uz franču mākslinieka pēdējo un svarīgāko daiļrades posmu, sākot ar XIX gadsimta 80. gadu vidu, – šī gleznu izlase parāda Sezanu viņa spēku pilnbriedā. Izstādē var redzēt enigmātiskus portretus, idilliskas ainas ar peldētājiem un aizraujošas viņa dzimtās Provansas ainavas. Gleznās atklājas spēcīga spriedze starp krāsu, gaismu un formu, un tās ir iedvesmojušas vairākas mākslinieku paaudzes.
Pols Sezans. Peldētāju grupa. Audekls, eļļa. 47 x 77 cm. 1895. Darbs no Kopenhāgenas muzeja Ordrupgaard kolekcijas. Foto – Anderss Sūne Bergs
Izstādes apmeklētāji var pārliecināties, kā Sezans ir mainījis glezniecības attīstības gaitu un, Pablo Pikaso vārdiem runājot, kļuvis par "mūsu visu tēvu". Izstāde aptver periodu Sezana karjerā, kad viņš atbrīvojās no impresionisma ietekmes un atrada stilu, kas viņu padarīja par modernās mākslas galveno figūru.
Bāzelē ir aplūkojamas piecdesmit astoņas eļļas gleznas un divdesmit viens akvarelis no dažādām kolekcijām Šveicē, Francijā, Vācijā, Lielbritānijā, Spānijā, Nīderlandē, Dānijā un ASV, to vidū ir Ņujorkas Modernās mākslas muzejs MoMA un Metropoles muzejs, Filadelfijas Mākslas muzejs, Nacionālā mākslas galerija Vašingtonā, Teita galerija Londonā un Parīzes Orsē muzejs. Aptuveni puse no gleznām ir atceļojusi no privātkolekcijām, daudzi no šiem darbiem publiski tiek demonstrēti ļoti reti.
Fondation Beyeler telpās ir satikušies deviņi darbi, kuros autors ir iemūžinājis Sentviktuāras kalnu grēdu Francijas dienvidos, kā arī divas gleznas, kurās atainoti kāršu spēlētāji (no Kurto galerijas Londonā un Orsē muzeja). Uzmanību piesaista četrpadsmit kluso dabu ar augļiem, kā arī astoņi portreti un pašportreti. Pirmo reizi Eiropā ir skatāma glezna Dzirnakmens parkā Château Noir (1892–1894), kura ir atceļojusi no Filadelfijas.
Pols Sezans. Kāršu spēlētāji. Audekls, eļļa. 47 x 56,5 cm. 1893–1896. Darbs no Parīzes Orsē muzeja kolekcijas. Foto – Patriss Šmits
Izstāde Bāzelē pirmo reizi sniedz iespēju salīdzināt divas akvareļu versijas Zēns sarkanā vestē. Šeit ir vairāki darbi, kuri nav bijuši publiski eksponēti vairākus gadu desmitus. Var redzēt arī daudzus apzināti nepabeigtus darbus, kuros Sezans daļu audekla ir atstājis nekrāsotu, kā arī vairāk nekā trīsdesmit Provansas ainavu.
Sezana gleznās ainava kļūst par pārsteidzoši jaunas, mūsdienīgas vizuālās valodas centrālo elementu. Ar savu skatu uz dzimtā reģiona kalniem un mežiem, kuri it kā peld dienvidu gaismā, Sezans ietekmēja ne tikai mākslas vēsturi, bet arī to, kā šis reģions tiek uztverts līdz pat šai dienai. Mēs joprojām redzam Provansu viņa acīm – tā ir vilinoša vieta, kurā saplūst daba, miers un mūžīgais skaistums.
Pola Sezana izstāde Bāzelē būs aplūkojama līdz 25. maijam.
Informācija: fondationbeyeler.ch