Konference norisinājās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja telpās, kur 2002. gadā tika pasniegta Gada balva par vizuālās mākslas sasniegumiem visplašākajā amplitūdā jeb 13 nominācijās. Šī tradīcija pastāvēja vairākus gadus, bet dažādu apstākļu dēļ pārtrūka, un par nozīmīgāko apbalvojumu kļuva Purvīša balva, kuras uzmanības centrā bija atsevišķi spilgti mākslas darbi, nevis visa mākslas ekosistēma kopumā. Tagad šī pēctecība ir atjaunota.
Pētnieciskais skatiens
Latvijas Mākslas gada balva tiks piešķirta desmit kategorijās: Gada mākslinieks, Gada mākslas darbs, Gada notikums, Izstādes vai notikuma vizuālais risinājums, Gada pētījums, Gada kurators, Gada debija/izrāviens, Gada teksts, Izglītību vai sabiedrības iesaisti veicinošs notikums un Mūža ieguldījums. Katra no kategorijām izgaismo būtiskus vizuālās mākslas nozares aspektus, akcentējot gan individuālus radošos sasniegumus, gan kolektīvus procesus, sadarbības formas un ilgtermiņa ieguldījumu nozares attīstībā.
Jāizceļ, ka ar balvu par mūža ieguldījumu šogad tiks godināta mākslas zinātniece un kuratore Irēna Bužinska. "Irēnas Bužinskas profesionālo darbību raksturo nerimtīga interese par mākslas vēstures parādībām, kas politisko apstākļu vai laika gaitā mainīgās gaumes dēļ ir bijušas piemirstas vai nesaprastas, un spēja šo interesi rosināt arī citos. Viņas pētnieciskais skatiens vienmēr bijis vērsts uz māksliniekiem, kuru savdabība kontrastē ar sava laika estētiskajām normām vai pārkāpj ierastās formu robežas," akcentē Latvijas Mākslas gada balvas žūrijas dalībnieks, kurators un teorētiķis, Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja direktors Kaspars Vanags. Tāpat tajā darbojās Raivis Alksnis, Aiga Dzalbe, Renāte Lagzdiņa, Brigita Zelča-Aispure un Liāna Ivete Žilde.
Latvijas Mākslas gada balvas pasniegšanas ceremonija norisināsies šosestdien, 18. aprīlī, pulksten 20 soļotāja Jāņa Daliņa vārdā nosauktajā stadionā Valmierā. Šī apbalvojuma fizisko veidolu ir radījis mākslinieks Krišs Salmanis kā gaismas avotu un funkcionālu objektu.
Ārpus burbuļa
"Domājot par šo balvu, mēs kā organizatori izdalām divas tās funkcijas: pirmkārt, novērtēt un izteikt atzinību nozares profesionāļiem, otrkārt, tuvināt mākslu sabiedrībai. Mēs to uztveram ārkārtīgi nopietni, tāpēc šogad sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un turpmāk ar citiem centīsimies iziet ārpus Rīgas burbuļa, lai parādītu, ka māksla var pilnvērtīgi dzīvot arī ārpus galvaspilsētas," norāda Latvijas Mākslas gada balvas organizatoru pārstāve, fotogrāfe Iveta Gabaliņa.
Pirmdien, 13. aprīlī, ar procesuālā mākslas darba 100 m × 7 atklāšanu sākās Latvijas Mākslas gada balvas Mākslas nedēļa Valmieras novadā. Šī Praktisko pētījumu platformas Māksla un Valmieras 2. vidusskolas skolēnu radītā instalācija līdz pat 19. aprīlim ceļos pa vietējo apkārtni, virzoties cauri pilsētai un līkumojot starp tiltiem, stabiņiem, laternām, koku zariem un rotaļu laukumiem.
Šajā laika posmā norisināsies sarunu cikls ar Latvijas Mākslas gada balvas nominantiem un žūrijas pārstāvjiem, radošās darbnīcas, izstādes un performatīvi notikumi. "Šajā programmā uzsvars tiek likts uz lokālā mantojuma sinerģiju ar laikmetīgo kultūru," norāda Valmieras Kultūras pārvaldes vadītāja Liene Jakobsone. Viens no tādiem notikumiem ir izstāde Rokas un pavedieni Valmieras muzejā. Tā izceļ tautas lietišķās mākslas tradīciju un mūsdienu dizaina saspēli – tautas lietišķās mākslas studijas Valmiera 80. jubilejas ekspozīcijas koncepciju ir veidojusi dizaina un komunikācijas studija Ausme.
Savukārt laikmetīgās mākslas telpā Kurtuve aplūkojama Artūra Puntes, Rostislava Rekutas un Andreja Strokina izstāde Spektrālās ainavas. Tas ir fotogrāfijas un video starpžanra darbs, kas sastāv no piecām statiskām videoainavām, ko pērn Strenčos iemūžinājis mākslinieks A. Strokins.
Mākslas nedēļas programmas kulminācija ir sagaidāma sestdienā, kad varēs piedzīvot kultūras vietas Mazsalacā, Strenčos un Rūjienā.
Svētdien ir ieplānots vēsturnieka un domātāja Teodora Zeldina līdziesaistes sarunu pasākums Svešinieku mielasts Valmieras Gaujas krasta vidusskolā – attīstības centrā, kurā divi nepazīstami cilvēki apsēžas viens otram pretī un saņem sarunu ēdienkarti – jautājumus, kas variē no vieglām "uzkodām" līdz dziļākiem "pamatēdieniem" un pārdomas rosinošiem "desertiem" (biļetes uz šo pasākumu ir nopērkamas internetvietnē Ekase.lv). Tāpat šajā dienā notiks performance, kas veltīta vienam no aizkustinošākajiem industriālā mantojuma paraugiem Latvijā – Vijciema čiekurkaltei.
Ar visu Latvijas Mākslas gada balvas nominantu sarakstu un programmu var iepazīties internetvietnē Lmgb.lv.