Mūziķu iepriekšējo viesošanos Latvijā paziņojums plašsaziņas līdzekļiem pieteica ar “atzīmējot savas pastāvēšanas trīsdesmitgadi…” Nu, 2026. gadā, tie jau ir 40 (!) gadi, kopš pianists Kriss Eibrahamss (Chris Abrahams), kontrabasists Loids Svantons (Lloyd Swanton) un bundzinieks Tonijs Baks (Tony Buck) muzicē kopā un joprojām nav sajaucami ar citiem klavieru trio, kas darbojas arvien nosacītākajā, bet taču jau džezā.
“Pa šiem gadiem trijotnes mūzika nav kļuvusi ne senila, ne nogurusi, ne samocīta. Cik ir tādu kolektīvu, par kuriem to var teikt? Vēl vairāk. Vai ir dzirdēts kāds sakām, ka, vai dieniņ, viņu senākā, karjeras sākuma mūzika bija daudz labāka par šodienas? Tas tāpēc, ka The Necks, aizņemoties kāda sena grieķa teicienu, vienā upē divreiz nekāpj,” rakstījis Dezs Kaulijs (Des Cowley).
Taisnība. Trio, kuru grupas Swans līderis Maikls Džirā (Michael Gira) nodēvējis par “dieviem”, kopš 1986. gada nav nospēlējuši divus vienādus koncertus. Arī līdzšinējās divas viesošanās reizes mūsu pusē – 2013. gadā festivālā Zemlika Durbē un 2016. gadā Zirgu ielas koncertzālē Rīgā, bija koncerti, kuros paši savas muzikālās valodas un lielu formu improvizācijas meistari uz skatuves kāpa bez iepriekšējas nojausmas vai vienošanās par priekšnesumu. Viņi paši un klausītāji kopā dodas skaņas ceļojumā, kura maršrutu nosaka tas mirklis un tā telpa. Līdzīga ir arī trijotnes pieeja ierakstu sesijām. Grupas basists Loids, augstāk citētā žurnālista izvaicāts, ir atbildējis:
“Mēs iepriekš daudz neplānojam. Nedēļas vai pat mēnešus pirms satikšanās katrs ieceres varam pārcilāt savās domās un izjūtās, bet tad vienkārši kļūstam par lieciniekiem tam, kā ierakstu sesija attīstās mums visiem kopā esot.”
Aizvadītajā gadā klajā nācis The Necks divdesmitais studijas albums Disquiet – vairāk kā trīs (!) stundas mūzikas, ka taustāmā formātā izplāta pa trim kompaktdiskiem un, iespējams, pie kases lodziņa nesagatavotus pārsteidz tos, kuri par mūziku maksāt atraduši. Bet ir tā vērts, jo grūti iebilst atzinīgajiem vārdiem un vērtējumiem, ierakstu ierindojot starp aizvadītā gada spilgtākajiem jebkurā žanrā. Taisnība tiem, kas secina, ka starp visiem studijas apstākļos tapušajiem albumiem Disquiet klausītāju visprecīzāk pietuvina pieredzei, kāda gūstama trijotnes koncertos. Šķietama tiesa var būt arī tiem, kas savu secinājumu sāk ar “šis jau nekur neved…” Šķietama, jo tie nav sapratuši, “par ko” ir ‘The Necks’ – par ceļojumu, nevis galamērķi. Šī nosacījuma pieņemšana un ļaušanās tam, šķiet, labākā no izvēlēm. Proti, mūziķiem ceļojumā līdzi.
Biļetes uz The Necks koncertu 26. aprīlī Hanzas peronā nopērkamas Biļešu paradīzes tirdzniecības tīklā.