Balvu nominācijā Latviskās dzīvesziņas kopšana un daudzināšana par gadskārtu svētku, ģimeņu godu un folklorā mantoto zināšanu par dabu un Visumu iedzīvināšanu un daudzināšanu saņems Rīgas folkloras kopa Budēļi. Kopas radošā darbība aizsākās jau XX gs. 80. gadu sākumā, kad kopā ar citiem folkloras kustības virzītājiem Budēļi modināja sabiedrību gan senču mantojuma saglabāšanai, gan arī dziesmotajai revolūcijai. Viena no Budēļu vizītkartēm ir saistīta ar tematisku programmu izveidošanu un demonstrēšanu auditorijai, izmantojot plašu izteiksmes līdzekļu klāstu – dziesmas, mūziku, attēlu prezentācijas, stāstus un citus. Katra no pieteiktajām tēmām tiek rūpīgi pētīta, tiek vākti materiāli, apgūts teksta un muzikālais mantojums. Tādējādi Budēļi veicina tādu nozīmīgu latviskās dzīvesziņas elementu saglabāšanu un atdzimšanu mūsdienu sabiedrībā, kā gadskārtu svētki, sevišķi Jāņi, ģimeņu godi, karavīru dzīvesveids un dziesmas, senču mītiskā pasaule un daudzus citus.
Balvu nominācijā Aktivitātes folkloras jomā 2025. gadā saņems Rucavas Tradīciju klubs. Zināms, ka Dienvidkurzemes novads ir bagāts ar tautas tradīcijām, kuras lielā mērā ir saglabājušās un dzīvas arī mūsdienās. Iespaidīgs ir Rucavas Tradīciju kluba aktivitāšu saraksts, kas ietver ļoti plašu daudzveidību – gadskārtu svētki, dziedāšanas un muzicēšanas prasmes, rokdarbi un amatniecība, tradicionālā virtuve un citi notikumi. Līdztekus praktiskajām darbībām klubs rūpējas par tradīciju saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm, rīkojot mācību nometnes, izdodot dziesmu un tradīciju grāmatas. Īpašu gaisotni un viesmīlību izjūt ikkatrs ciemiņš, kurš viesojas Zvanītāju mājās.
Balvu par mūža ieguldījumu šogad saņems viena no izcilākajām tautasdziesmu pētniecēm, Latviešu folkloras krātuves ilgstoša darbiniece un vadītāja, habilitēto filoloģijas zinātņu doktore Beatrise Reidzāne. Izpratnē par latviešu tautasdziesmu leksikas nozīmi un semantiku viņai līdzvērtīgu zinātnieku nav. Apbrīnas vērts un iespaidīgs ir viņas rakstu un monogrāfiju klāsts. Līdztekus pētnieciskajam darbam Beatrise Reidzāne piedalījusies Latviešu folkloras krātuves akadēmiskā izdevuma Latviešu tautasdziesmas sagatavošanā.
Balvu par mūža ieguldījumu saņems arī Mērdzenes etnogrāfiskā ansambļa Mārga ilggadējā dziedātāja un vadītāja Austra Golubova. Austra Golubova ir savas apkaimes dziesmu tekstu un melodiju glabātāja. Viņas bagātajā zināšanu krājumā ir gan senas tautasdziesmas, gan humoristiski stāsti, ticējumi un tautas gudrības. Īpašu krāšņumu viņas stāstījumos iegūst kāzu apdziedāšanās dziesmas, kas ar asprātību un dzīvesprieku atklāj Latgales folkloras dzīvo garu.
Popularizējot tradicionālās kultūras pamatvērtības, latvisko dzīvesziņu un tās ilgtspēju mūsdienu sabiedrībā, par veikumu tradicionālās kultūras mantojuma saglabāšanā ik gadu tiek godinātas personas, folkloras kopas un kopienas, pasniedzot folkloras balvu Austras koks. Latvijas Folkloras biedrība, izvērtējot iepriekšējā gada notikumus un procesus tradicionālās kultūras pārmantojamībā, folkloras balvu Austras koks pasniegs jau astoto gadu.