Vineta Sareika ir latviešu vijolniece, kas izvērsusi ievērojamu starptautisko karjeru. 2009. gadā kļuvusi par Karalienes Elizabetes Starptautiskā vijolnieku konkursa uzvarētāju un ir vairākkārtēja ECHO Klassik laureāte. Paralēli koncertdarbībai Sareika ir arī kamermūzikas profesore Berlīnes Mākslu universitātē un darbojas kā žūrijas locekle nozīmīgos vijolspēles un kamermūzikas konkursos. Prestižā Artemis kvarteta pirmā vijole. Pirmā vijolniece-sieviete, kas kļuvusi par Berlīnes filharmonijas orķestra koncertmeistari (2023-2025). Pērn Vineta Sareika bija LNSO rezidējošā māksliniece.
10. aprīļa koncertā LNSO un Vineta Sareika. Ludvigs van Bēthovens skanēs daži no gaišākajiem vācu komponista darbiem: divas romances vijolei un orķestrim (op. 40 un op. 50), ko Bēthovens komponējis 18. un 19. gadsimta mijā. Dramatisku pavērsienu koncertprogrammai piešķirs 1825. gadā kā 13. stīgu kvarteta fināls tapusī Lielā fūga – viens no drosmīgākajiem un spēcīgākajiem Bēthovena darbiem. Savulaik tā tomēr publicēta kā patstāvīgs darbs. Par šo opusu ir runājuši daudzi, piemēram, Igors Stravinskis Bēthovena Lielo fūgu raksturojis kā “absolūti laikmetīgu mūziku, kas vienmēr būs un paliks laikmetīga”.
Koncertu noslēgs Bēthovena dzīvespriecīgākās – Astotās – simfonijas lasījums. Ar vieglumu un šarmu šī simfonija savā veidā pietuvojas vecākā kolēģa Jozefa Haidna mūzikas izteiksmei, vienlaikus virzoties uz priekšu muzikālu inovāciju virzienā.
Dienu vēlāk – 11. aprīlī plkst. 18.30 – koncerts LNSO un Vineta Sareika. Ludvigs van Bēthovens izskanēs arī Klaipēdas koncertzālē.
Biļetes uz koncertu Rīgā iespējams iegādāties www.bilesuparadize.lv, kā arī Rīgas Kongresu nama kasē.