Izrādes veidotāja Anna Klišāne stāsta, ka iedvesma šim iestudējumam ir viņas vecmāmiņa – gan viņas dzīvesstāsts, gan šībrīža situācija. Vecmāmiņa arī pašai Annai nesen jautājusi, vai viņai vienai mājās nav vientuļi. "Pirms atbildēt, nodomāju, ka vientulība jau nešķiro. Tā uzglūn nemanot kā lauva, kas gaida īsto mirkli uzbrukt medījumam," saka A. Klišāne. Viņa uzgājusi informāciju, ka vientulība atzīta par smagu slimību, kas atspēlējas uz visu ķermeni.
"Attīstot šo tēmu, ar kolēģi Agri Nātri padziļināti sākām interesēties par Latvijas pensionāru dzīvi, par viņu iespējām kaut kur doties, socializēties," stāsta A. Klišāne. Mākslinieki apkopoja vairāku cilvēku pieredzi, vispārināja stāstījumus. "Es šo izrādi visdrīzāk dēvētu par meditāciju, jo ir jāpieslēdzas, lai saprastu dramaturģisko struktūru. Stāstam pat nav tik liela nozīme kā sajūtām un vēstījumam, ko mēģinām pateikt caur meditatīvām 45 minūtēm kopā ar mūsu brīnišķīgo galveno varoni."
Galvenā varone ir lelle, kuru vada Agris. Anna palīdz lellei izpausties. Iedomājieties: viņa tur sēž savā krēslā un gaida. Brīžiem gadskaitļi un atmiņas sakrīt vienā čupā, bet tad atkal savelkas kamolā no visiem mājas stūriem kā tādi putekļi. Viņa gaida... Ko? Kad kāds atvērs durvis vai logu, gaida kādu pasacītu vārdu, kādu glāstu, kaut vai nevērīgu acu skatu?
Izrādes nosaukums Vientūļība ietver vientulību kā fenomenu un slimību. Ar vecumu piezogas "tūļība", kura savienojumā ar vientulību un nespēju kaut ko paņemt, pilnvērtīgi kustēties, kas ir par iemeslu atstumtībai, var būt pat nāvējoša. Pret vientulību nav zāļu. Ko darīt, ja esi viens, vientuļš un vēl piedevām tūļīgs? Atliek gaidīt. Bet ko? Tādi jautājumi radīsies, skatoties izrādi.
Kas būtu skatītājam jāpaņem sev? "Ar Agri esam vienoti atbildē, ka noteikti negribam nevienam kā ar karoti mutē ielikt pamācību – par ko jādomā un ko darīt. Tie, kuri vēlēsies un ieslīgs šajā meditatīvajā procesā, atradīs saiknes ar savu dzīvi, saviem radiniekiem. Mēs ļoti gribētu, lai pēc izrādes skatītāji piezvanītu kādam, kurš jūtas kā mūsu galvenā varone. Bet, no otras puses, – tie, kuri nevēlēsies iesaistīties meditatīvajā procesā, iespējams, par šo tēmu iedomāsies kaut kad vēlāk," saka A. Klišāne. "Piezvanot, palīdzot, parunājoties mēs neļaujam vientulībai uzvarēt, apēst dzīvesprieku, vēlmi dzīvot. Domājot par citiem, mēs domājam arī par sevi."
Izrādes mūzikas autors – Staņislavs Kuļikovs, gaismu mākslinieks – Niks Cipruss.
Tuvākās izrādes – 22. februārī, 17. martā.