"Sēnes ir ļoti daudzveidīgas un mūsu dzīvē ļoti klātesošas. To dzīvošanas princips ir līdzīgs sabiedrībai," vispārina mūzikla režisore. "Kādu laiku studēju antropoloģiju, un ir tāds novirziens, kurā sabiedrību pielīdzina micēlijam. Darbošanās principi ir līdzīgi, jo viss ir balstīts uz sabiedrības iekļaušanu un pieņemšanu. Arvien vairāk interesējoties par sēnēm, atklājas, ka tās ir visur – koku saknēs tās nodrošina, lai koki un augi var eksistēt un uzņemt minerālvielas; daļa ēdiena ir atkarīga no sēnēm, jo bez tām nebūtu siera, vīna, maizes..." uzskaita P. Butāne. Par sēņu dzīvi viņa var stāstīt daudz un dara to aizrautīgi.
Izrādē Sēnes galvenajās lomās būs visiem tik atpazīstamās bekas, gailenes, bērzlapes un citas sēņu saimes redzamās daļas pārstāves. Sižetā uzsvars likts uz populārzinātnisko virzienu. Dramaturģe Ance Muižniece izrādei tekstus rakstījusi, meklējot interesantus faktus par sēnēm – sākot no bērzlapēm un bekām līdz pat pelējuma sēnēm. «Mums ir svarīgi pateikt skatītājiem, ka sēņu ir daudz vairāk par tām, ko lasām groziņā," piebilst P. Butāne.
Otrs iestudējuma akcents – mākslinieciskais radošums, jo izrāde sastāv no muzikāliem numuriem, kas tapuši sadarbībā ar horeogrāfi Agati Bankavu. Muzikālo kodolu veido mūziķa Jāņa Šipkēvica (Shipsea) un dzejnieka Marta Pujāta radītās dziesmas. P. Butāne domā, ka M. Pujāta dzeju par sēnēm varētu izdot pat grāmatā. Shipsea mūziku sarakstījis tik viegli un aizrautīgi, ka drīzumā tā iznāks albumā. Mūzikls ar vērienu pievērsīsies tēmai par sēņu daudzveidību un nozīmi dabā, un šo nodomu palīdzēs izvērst ne tikai mūzika, bet arī spilgtie P. Butānes radītie tērpi. Lomās uz skatuves iejutīsies aktieri Anna Klišāne, Agris Nātre, Krists Jēkabsons.
Pati māksliniece un režisore, jautāta, ar kādu sēni asociē sevi, atbild smejoties: "Izrādes mēģinājumu un radīšanas kontekstā es esmu tas micēlijs, kas visu savieno. Man radošajā procesā ir svarīgi neuzspiest vienu savu vīziju, kādai jābūt izrādei, bet mēģināt integrēt visas radošās komandas idejas, lai darbs taptu daudzslāņaināks un pilnvērtīgāks." Pamela atzīstas, ka viņai patīk sēņot. Blakus vecāku mājām esot mežs, kur meklēt bekas un gailenes. "Ar lāčpurniem un bisītēm neaizraujos. Taču izrādē būs īpašs stāsts, kā tos abus atšķirt."