Šogad uz 24 nominācijām trīs kategorijās - Sabiedrība un kultūra, Mūzika un Literatūra - bija 174 iesniegumi, kas liecina par šīs balvas nozīmīgumu. Režisora Jāņa Streiča uzņemtās pirmās latgaliešu mākslas filmas Cilvēka bērns varoņa Boņuka jeb Bonifācija Pāvulāna vārdā nosaukto, keramiķu Vēsmas un Aivara Ušpeļu veidoto māla statueti nominācijā Labākais pasākums/projekts saņēma 2.Starptautiskā Latgalistikas konference Rēzeknē, kā labākais Latgaliešu kultūras sponsors/mecenāts atzīta Romas katoļu Rēzeknes - Aglonas diacēze, kura ar saviem līdzekļiem pagājušajā gadā izglāba Latgales radio.
Divās kategorijās - Gada pašvaldība un Labākais pasākums kultūras/tautas namā – tika godināts Baltinavas novads, kas arvien ir atbalstījis latgaliešu kultūru un izcēlies ar latgalisku pašapziņu. Kā pastāstīja Baltinavas vidusskolas direktors un novada domes deputāts Imants Slišāns, arī pašvaldības deputāti savās sēdēs pārsvarā runājot savā mātes valodā, latgaliski noticis arī Latvijas valsts dzimšanas dienas svētku pasākums Baltinavas kultūras namā Zinu, zinu tēva sētu, kas, viņaprāt, apliecinot, ka savas dzimtās latgaliešu valodas saglabāšana ir valstiski svarīga lieta.
Kā Gada skolotājs Latgalē godināta Nautrēnu vidusskolas skolotāja Veronika Dundure, Latgaliešu kultūras masu medijs - latgaliešu kultūras laikraksts - portāls LaKuGa.lv. Balvas divās nominācijās – saņēma Ilze Sperga – viņas vadītais Latgales studentu centrs kļuva par 2009.gada Latgaliešu sabiedrisko organizāciju, bet viņa pati tika godināta par labāko publikāciju presē un internetā – «Latvīšus saskaiteit, na atjimt latgalīšus». Latgales studentu centrs patlaban strādājot pie latgaliešu pasaku par krīzi izdevuma, bet pati Ilze savus blogus portālā rakstot latgaliski. Par Labāko latgalisko pasākumu skolā kļuva etnogrāfiskā pulciņa darbība Upītes pamatskolā Viļakas novadā. Kā Labākā publicitātes akcija latgaliešu kultūrā atzīta Eriņu un Igauņu ģimeņu dalība TV šovā Dziedošās ģimenes.
Kategorijā Mūzika balvu nominācijā Labākā dziesma saņēma Rēzeknes pusē pierakstītā latgaliešu tautas dziesma As pīmiņu, kai maņ muote... Laimas muzikantu aranžējumā. Labākā mūzikas albuma un Gada debijas mūzikā godu izpelnījās Sovvaļnīks (Ingars Gusāns) par albūmu Sūpluok (Līdzās). Labākais mūzikas video - grupas Bez PVN - Jei.
Kā Labākā alternatīvā stila dziesma nominēts Jāņa Plota instrumentālais gabals, radio hīts - Ata Auzāna Oranžā kora dziesma Kur gaismeņa.
Kategorijā Literatūra - Labākais izdevums/grāmata - Sibīrijas latviešu dziesmas, Spilgtākā debija literatūrā – jaunā dzejniece Laura Bicāne. Par Labāko masu mediju latgaliski tika atzīts radiožurnālista Broņislava Spridzāna jau vairāk nekā 20 gadus veidotais Latvijas radio raidījums Latgolys vuords.
Divas balvas bija īpaši nozīmīgas - par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā balvu saņēma Latgaliešu rakstniecības muzeja vadītājs un veidotājs Pīters Luocis (Pēteris Locis), bet kā Gada cilvēks godināts Jānis Eisaks, informācijas tehnoloģiju speciālists un entuziasts, pateicoties kura neatlaidīgajam darbam, latgaliešu valoda šā gada janvārī saņēma ISO starptautisko sertifikātu.
Balvas Boņuks ideja un mērķis ir veicināt latgaliešu tradicionālās un populārās kultūras attīstību reģionā un ārpus tā robežām, apkopot labākos pagājušā gada veikumus, rosināt kvalitātes pieaugumu un oriģinalitāti mūsdienu latgaliešu kultūrā. Uz šo balvu pretendē personas un personu grupas, kas savā darbībā un jaunradē lieto latgaliešu valodu un kas atbilst kādai no balvas nolikumā nosauktajām nominācijām. Balva tiek piešķirta par kvalitatīvu sabiedrības un profesionāļu ievērības guvušu darbību vai jaunradi aizvadītajā gadā. Balvas organizatori - Latgaliešu sabiedriskās organizācijas Kukuži, Latgolys Zvaigzne, Latgolys Studentu centrs, Latgolys Etnokulturys centrs, Latgolys Producentu Grupa un retāk lietoto valodu organizācija LatBLUL, pasākumu finansiāli atbalstīja Rēzeknes novada dome.