Komisija skatīja sabiedrības iniciatīvu pret "Austrumlatvijas koncertzāles" jeb Rēzeknes koncertzāles "Gors" nodošanu privātam nomniekam. Kultūras ministre Agnese Lāce (P) komisiju mudināja nodot iniciatīvu valdībai, jo tā otrdien deva uzdevumu Kultūras ministrijai (KM) un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) kopīgi izstrādāt likumprojektu valsts līdzdalības nodrošināšanai Rēzeknes koncertzālē "Gors".
Ministre atzina, ka jebkura valsts līdzdalība prasīs valsts līdzekļus, taču jautājums par finansējumu, viņasprāt, ir sekundārs.
Arī Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe sacīja, ka jautājums par "Goru" nav par naudu, bet par valsts drošību. "Latgalē kultūras piedāvājumam jābūt drošam, neatkarīgi no tā, kādas domas pēc vēlēšanām ir pašvaldības vadībai," uzsvēra Vērpe.
Savukārt Rupaine atzina, ka amatā ir vien dažas dienas un pašlaik iepazīstas ar dokumentiem, tostarp koncertzāles finansiālo stāvokli. Taču, ņemot vērā notikumus ap "Goru", viņa sacīja, ka koncertzāles darbinieki vēlas stabilitāti.
"Mēs gribam strādāt, mēs gribam strādāt tā, kā esam to darījuši visus šos gadus. Mēs gribam attīstīties, tēpēc mums vajag stabilitāti, mums vajag paredzamību, un mums vajag zināt, ka, mainoties apstākļiem vai varai, nemainās mūsu stratēģija kurss un arī repertuāra uzstādījumi," uzsvēra jaunā koncertzāles vadītāja.
Arī viņa atbalsta valsts iesaisti "Gora" pārvaldībā. "Un tas tiešām ir stāsts nevis par finansējumu, bet par kaut ko citu, mēs nojaušam, par ko," rezumēja Rupaine.
Kā ziņots, valdība otrdien uzdeva KM un VARAM kopīgi izstrādāt likumprojektu valsts līdzdalības nodrošināšanai Rēzeknes koncertzālē "Gors", aģentūrai LETA pavēstīja Lāce.
Šī likumprojekta izstrādes gaitā tikšot precizēts, cik lielā apjomā koncertzāle varētu piederēt valstij. Šāds likumprojekts esot jāizstrādā februāra laikā.
KM informatīvajā ziņojumā izskatījusi vairākus risinājumus nekustamā īpašuma Pils ielā 4, Rēzeknē, pārvaldībai un profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanai Latgales vēstniecības "Gors" darbības stabilizēšanai un valsts līdzdalībai.
KM pašvaldībai piedāvāja "Gora" pārvaldības modeli, kas paredz valsts iesaisti tās pārvaldībā sadarbībā ar Rēzeknes pašvaldību, atgādina KM. Šī scenārija īstenošana sastāvētu no divām darbībām: izvērtēt iespēju nodot valstij īpašumā Latgales reģionālās koncertzāles "Gors" ēku un tās aprīkojumu, kā arī nodrošināt valsts līdzdalību "Austrumlatvijas koncertzāles" pārvaldē, paužot gatavību iemaksāt 75% no pamatkapitāla, lai valsts iegūtu izšķirošo ietekmi kapitālsabiedrībā.
Lai gan kopš janvāra KM aktīvi iesaistījusies sarunās ar Rēzeknes pašvaldību, pašvaldība vairākkārt sarunas un lemšanu par "Gora" nākotni atlika, līdz noraidīja līdzšinējo KM piedāvāto risinājumu par valsts iesaisti "Gora" pārvaldībā sadarbībā ar pašvaldību.
Pašvaldība pauda nostāju, ka optimālākais risinājums ir turpmākas sadarbības formas ar valsti, kas balstītas uz funkciju deleģēšanu vai līdzdarbību.
Ņemot vērā sarunu rezultātus ar pašvaldību un "Gora" nozīmi Latvijas kultūrpolitikā, nacionālās identitātes un drošības stiprināšanā, KM aicināja valdību virzīt likumprojektu par valsts iesaisti "Gora" pārvaldībā.
Jautājums par "Goru" ir ietverts piektdien, 13. februārī, paredzētās Rēzeknes domes sēdes darba kārtībā. Rēzeknes dome nav gatava atbalstīt KM piedāvājumu valsts iesaistei koncertzāles "Gors" pārvaldībā sadarbībā ar pašvaldību.
Domes komiteja rosina KM izvērtēt iespēju īstenot valsts iesaisti "Austrumlatvijas koncertzāles" darbības nodrošināšanā, noslēdzot deleģēšanas līgumu kā sadarbības modeli, kas nodrošinātu ilgtspējīgu un sabalansētu iesaisti kultūrpolitikas mērķu sasniegšanā.
Tāpat nolemts aicināt citas Latgales reģiona pašvaldības izvērtēt iespēju iesaistīties profesionālās mākslas pieejamības, kultūrvides stiprināšanas un reģionālās identitātes attīstības sekmēšanā, noslēdzot deleģēšanas līgumu kā sadarbības modeli.
Pašvaldība uzskata, ka optimālākais risinājums ir sadarbības formas, kas balstītas uz deleģēšanu vai līdzdarbību, nevis pilnīgas īpašumtiesību vai kontroles nodošanas modeli. Deleģēšanas mehānisms nodrošina kā valsts interešu ievērošanu, tā vienlaikus saglabā arī pašvaldības iespējas turpināt pārvaldīt īpašumu un nodrošināt saturisko piedāvājumu vietējo kopienu kultūras vajadzībām, infrastruktūras lietojumu un finansiālo ilgtspēju.
Pašvaldības ieskatā šāda pieeja ļautu panākt stratēģisku līdzsvaru starp valsts un pašvaldību kompetencēm, ievērojot Pašvaldību likuma un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasības, kā arī nodrošinot sabiedrības kultūras tiesības.