KM līdz apakškomisijas sēdei gaidīja pašvaldības atbildi uz piedāvājumu no Rēzeknes pašvaldības valsts īpašumā pārņemt Latgales vēstniecības Gors ēku, kā arī par 75% iesaistīties koncertzāles satura izstrādē. Lāce atklāja, ka atbilde nav saņemta, taču domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (Kopā Latvijai/LPV) ministriju esot informējis, ka atbilde esot parakstīta.
Pēc ministres paustā, šāda attieksme parāda pašvaldības pieeju pēdējā brīdī piedāvāt informāciju, par ko jāpieņem lēmums.
Tāpat Rēzeknes domei bija jāsniedz skaidrojums arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) par Gora pārvaldību, tostarp, vai pašvaldība ir nodrošinājusi, ka Gors sagatavo kvalitatīvus un pilnīgus pārskatus un atskaites par finanšu darbības efektivitātes un vidēja termiņa darbības stratēģijās noteikto finanšu un nefinanšu mērķu sasniegšanu, kā pašvaldībā ir veikts šo dokumentu izvērtējums, vai par to pašvaldība ir sniegusi atgriezenisko saiti uzņēmumam. VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks sēdē informēja, ka atbilde ir saņemta un tiks vērtēta. Pēc viņa paustā, ministrija ar pašvaldību ir nemitīgā pārrunu procesā.
Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Karina Ploka sēdē sacīja, ka viņai notiekošais ap Goru rada dežavū sajūtu un atgādina laiku, kad Rēzekne bija nonākusi finanšu grūtībās un viņa vadīja Pašvaldību finanšu stabilizācijas komisiju. Arī toreiz pašvaldības pārstāvji nereti pauduši, ka nesaprot, kas notiek, bet komisijai nācies atprasīt atskaites par paveikto.
Ploka pašlaik nekomentēja, cik lielus līdzekļus no valsts varētu prasīt Gora pārņemšana. "Pašlaik stāsts nav par to, cik liels ir naudas apjoms, bet par to, ka šis jautājums ir uz galda," sacīja premjerministres parlamentārā sekretāre.
Preiļu novada domes un Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (JV) pauda atbalstu idejai Goru pārņemt valstij. Viņš atzina, ka ir pārrunāta arī iespēja to pārņemt reģionam, taču reģiona pārvaldībā nav iestāžu un tas arī neoperē ar līdzekļiem šim mērķim.
Bartaševičs sēdē atzina, ka pats neatbalsta ideju par Gora nodošanu valstij. Viņš arī apgalvoja, ka deputāti nav gatavi pieņemt lēmumu, neuzklausot rēzekniešu viedokli. "Būtu demokrātiski noskaidrot rēzekniešu viedokli," mudināja politiķis.
Viņš notiekošo sauca par "piespiedu atsavināšanu", kuras mērķis esot amatā atkal iecel pašvaldības atlaisto Gora vadītāju Diānu Zirniņu.
Savukārt domes opozīcijas deputāte Ināra Groce (LZP/LRA/JKP) sēdē aicināja koncertzāli pārņemt valstij, jo, tai paliekot pašvaldības īpašumā, nav izslēgts, ka jautājums par Gora pārvaldības maiņu atkal būs dienas kārtībā.
Plānots, ka jautājums par Gora nākotni tiks skatīts vēl kādā no apakškomisijas sēdēm.
Jau ziņots, ka pēc SIA Austrumlatvijas koncertzāle veiktā funkciju audita Rēzeknes pašvaldība paziņoja, ka izvērtē iespēju Latgales vēstniecību Gors pārveidot par iestādi vai izvēlēties citu pārvaldības formu.
Rēzeknes mērs Bartaševičs iepriekš medijiem apgalvoja, ka tiek skatīti divi iespējamie scenāriji - deleģēšanas līguma izmaiņas ar Austrumlatvijas koncertzāli vai kapitālsabiedrības pārveide par iestādi. Variants par Gora nodošanu nomā privātajam operatoram vairs netiekot skatīts.
Taču pašvaldība esot gatava runāta arī ar KM par Gora nodošanu valstij. Bartaševičs uzskata, ka pareizi būtu valstij pārņemt objektu īpašumā. "Rēzeknes pilsēta ir gatava maksāt kredītus," apgalvoja mērs, precīzi nenosaucot, kāds ir atlikušais maksājumu apjoms, minot, ka tas varētu būt trīs līdz četri miljoni eiro.
"Tas nav mūsu mērķis nodot valstij, bet tas ir mūsu piedāvājums, ja viņi uzskata, ka mēs kā pašvaldība nevaram nodrošināt ar pareizu saturu vai pareizu apsaimniekošanu," sacīja Bartaševičs.
30. decembrī pašvaldība arī nolēma atlaist Gora vadītāju Diānu Zirniņu. Pašvaldībā apgalvo, ka gan pašvaldībai, gan pašam uzņēmumam pašreizējos finanšu apstākļos uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanai nepieciešama vadības pieeja ar izteiktāku fokusu uz finanšu kontroli, budžeta plānošanu, risku vadību un uz biznesa analītikā balstītu lēmumu pieņemšanu, "tādējādi nodrošinot Gora pastāvēšanu ilgtermiņā, pasākumu augstu māksliniecisko kvalitāti un kultūras pakalpojumu pieejamību Rēzeknes iedzīvotājiem un viesiem".
Savukārt valdība 2025. gada izskaņā nolēma pilnvarot KM sadarbībā ar VARAM un Ekonomikas ministriju veikt pārrunas ar Rēzeknes domi par nekustamā īpašuma Pils ielā 4, Rēzeknē, kur atrodas Latgales vēstniecība Gors, pārvaldības risinājumiem un valsts iesaisti profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanā.
KM informatīvajā ziņojumā, ko konceptuāli atbalstīja valdība, norāda uz iespējamu apdraudējumu Latgales vēstniecības Gors turpmākajai pastāvēšanai.
Ministrija vērš uzmanību uz risku profesionālās mākslas pieejamībai Latgales reģionā un uzsver, ka Latgales vēstniecības Gors izveidē ieguldīti valsts, pašvaldības un Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Ziņojumā norādīts, ka profesionālās kultūras pieejamības nodrošināšana Latgalē ir ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības noturībā.
Saskaņā ar Firmas.lv datiem Austrumlatvijas koncertzāles apgrozījums 2024. gadā bija 891 763 eiro, bet zaudējumi sasniedza 19 002 eiro. Koncertzāles īpašniece ir Rēzeknes dome.