Pagaidām vēl nav apkopota informācija par vēlētāju aktivitāti Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes, Līgatnes, Ogres, Ventspils, Alsungas, Skrundas novadā. Nerēķinot jau pieminētos novadus, vislielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 2,33% balsstiesīgo. Otra lielākā aktivitāte bijusi Latgalē, kur nobalsojuši 1,44% vēlētāju. Vidzemē nobalsojuši 1,04%, Zemgalē - 0,92%, bet Kurzemē - 0,65% balsstiesīgo.
Aptaujāto vēlētāju vairākums atzina, ka pašvaldību vēlēšanās balsojuši par vienu partiju, bet EP — par citu. Rīgas domes vēlēšanās atbalstīts tīkamākais politiskais spēks pretēji iepriekšējām prognozēm, ka balsojums būs par Rīgas mēra kandidātiem. Savukārt EP vēlēšanās vairāku cilvēku izvēli vispirms noteikusi saraksta līdera personība.
Pašvaldību un EP vēlēšanās tiek izmantots vēlētāju reģistrs un līdz ar to var balsot tikai tajā vēlēšanu iecirknī, kas ir norādīts katram vēlētājam izsūtītajā paziņojumā. Pie ieejas vēlēšanu iecirknī ir jāuzrāda pase, bet nav jāpamato, kādu iemeslu dēļ nolemts balsot iepriekš. Ja vēlētājam nav līdzi paziņojums, kurā norādīts viņa kārtas numurs, to varēja atrast vēlēšanu iecirknī izvietotajos vēlētāju sarakstos. Ārpusē pie iecirkņa durvīm bija pieejami brīvie biļeteni, kas tur novietoti, lai nodrošinātos pret balsu uzpircējiem. Jāatgādina, ka pašvaldību un EP vēlēšanās ir atšķirīgas krāsas vēlēšanu zīmes, kas jāievieto tās pašas krāsas vēlēšanu aploksnēs, pretējā gadījumā biļetens būs nederīgs.
(papildināta ar pirmajām divām rindkopām)