"Vienmēr var vairāk, noteikti, ka var arī labāk. Bet jau toreiz deklarācijā noteiktās prioritātes ir kļuvušas par šodien konkrētiem jau politiķu lēmumiem, par izmaiņām, kas ne vienmēr ir populāras un populistiskas, bet ir nepieciešamas, lai tās tiktu pieņemtas šodien, lai ilgtermiņā Latvijā mēs varētu dzīvot visi labāk, piemēram, investīcijas izglītībā," atskatoties uz pašreizējās valdības deklarācijas pieņemšanas laiku 2023. gadā, vakar Saeimas deputātiem atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Gadskārtējā ziņojumā par valdības darbu iekļautas visas svarīgākās jomas, sākot ar aizsardzību. Ministru prezidente arī aicināja atcerēties, ka mēs nevaram ticēt Krievijas un Baltkrievijas propagandai par to, ka Latvija ir neizdevusies valsts, vienlaikus pieļaujot, ka, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, mēs to dzirdēsim arvien vairāk.
Nepopulāri lēmumi
Uzrunā deputātiem E. Siliņa izteicās: "Es zinu, ka ir Saeimas vēlēšanu laiks jau pietuvojies un būs noteikti daudzi jautājumi, kas ir saistīti ar politikas ikdienu. Bet es domāju, ka mēs nevaram aizmirst, ka mums ir jāturpina kopā strādāt, lai mēs varētu investēt vēl vairāk mūsu drošībā, aizsardzībā, demogrāfijā un veselībā." Tāpat viņa norādīja, ka "mūsu uzdevums būtu būt tomēr gana ātriem un elastīgiem un pieņemt arī gana nepopulārus lēmumus. Jo tas, ka mēs spējam pieņemt ātri lēmumus, arī šobrīd ir pamanīts Eiropas vidū. Tas parāda starptautisko uzņēmumu interesi par Latviju. Nav noslēpums, ka arī Eiropā mēs meklējam risinājumus, kā samazināt birokrātiju. Bet Latvijai ir vairākas jomas, kur mums tas patiešām ir izdevies." Premjere cita starpā pamanījās uzslavēt arī pati sevi, sakot: "Man nav par grūtu nostrādāt vēl pāris stundas, lai mūsu uzņēmēji saņemtu labus piedāvājumus, lai mūsu uzņēmēji būtu konkurētspējīgāki par citiem.» E. Siliņai bija kas sakāms arī par plašsaziņas līdzekļiem: «Man bieži jautā un arī šodien no rīta man raidījumā pajautāja par ierēdņu armiju. Bet, ziniet, arī medijus finansē valsts. Mēs taču jūs nesaucam par armiju. Un es domāju, mums ir jāizturas katram ar cieņu, jo šajos ģeopolitiskajos apstākļos būt iedzīvotājam Latvijā nav vienkārši, bet ir svarīgi, ka mēs varam atbalstīt mūsu cilvēkus, lai ģimenes, kas šeit veido dzīvi, jūtas patiešām arī no politiķu puses novērtētas, sadzirdētas un cienītas."
Kritiķi nesaudzē
Opozīcijā esošo partiju politiķi premjerei un valdībai kopumā veltīja daudz skarbu vārdu. "Jūs pieminējāt veselības aprūpi, kādi mums ir sasniegumi. Bet ko cilvēki redz? Cilvēki redz, ka reģionu slimnīcām tiek samazināti līmeņi. [..] Diabēta pacienti protestē pie Saeimas, viņiem trūkst insulīna sūkņu. Rindas pie ārstiem ir garas, trūkst medikamentu. Vienlaikus mēs būvējām Austrumu slimnīcu – sadārdzinājums 100 miljoni. Vienlaikus mēs pamanām pēkšņi matemātiskas kļūdas un izliekamies tās neredzam par 20 miljoniem. Vienlaikus mēs attīstām Rail Baltica, airBaltic, ieguldām nodokļu maksātāju naudu ar solījumu, ka tā ir pēdējā reize, ka vairs nekas no mums netiks prasīts. Mēs visi redzam, ka tie ir bijuši meli. Vārda tiešajā nozīmē – meli," norādīja Edgars Tavars (AS). "Šis jūsu ziņojums ir pašreklāmas dokuments, nevis reāla situācijas analīze un izvērtējums. Jūs runājat par sasniegumiem, kamēr cilvēki katru dienu izjūt dzīves dārdzības pieaugumu, milzīgas problēmas veselības aprūpē un birokrātiju. Jūs, Siliņas kundze, dzīvojat burbulī, savā burbulī, kamēr cilvēki dzīvo realitātē. Un nu tikai viens jautājums: vai tiešām neviens no jūsu padomnieku un palīgu svītas nekad jums to nav pateicis? Pateicis to, ka ir arī dzīve tur, ārā," premjeri kaunināja Linda Liepiņa (LPV).
"Politikā sabiedrība ļoti labi atšķir divas lietas – principu un konjunktūru. Un tieši šeit redzama problēma, kas caurvij visu ziņojumu un arī valdības pēdējo pāris gadu darbu. Bieži valdība reaģē uz notikumiem, nevis rīkojas savlaicīgi. Un valdība nevar būt valsts vadībā kā kuģis bez kursa, kas pielāgojas vējam. Diemžēl pēdējos gados lēmumi tiek atlikti, mīkstināti vai izšķīdināti kompromisos. Valdības politika vairāk līdzinās nogaidīšanai, nevis rīcībai," teica Ilze Indriksone (NA).
Arī partneri ir kritiski
Prognozējamu atbalstu valdības darbam pauda Zanda Kalniņa–Lukaševica (JV). Savukārt koalīcijas partneru – Progresīvo – vārdā runājošā Antoņina Ņenaševa atzina: "Brīdī, kad vajadzēja pāriet no sākotnējas ieceres uz disciplinētu sadarbību, virsroku tomēr guva vecās politikas instinkti – vilcināšanās, izvairīšanās no atbildības, cerības, ka problēmas atrisināsies pašas no sevis. Tomēr bez disciplinētas sadarbības nav iespējamas pārmaiņas, un, kad dinamisku kopdarbu aizstāj deķa vilkšana, tas agri vai vēlu noved pie stagnācijas." Deputāte norādīja, ka valdība ilgi vilcinājusies pēc būtības izskatīt tā dēvēto kokrūpnieku lietu, tāpat arī izteicās, ka "nopietns signāls bija nespēja prasīt atbildību arī par nodevību Stambulas konvencijas jautājumā", savus galvenos koalīcijas iekšējos pretiniekus – Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) – tieši vārdā nenosaucot. Toties to darīja opozīcijā esošā Apvienotā saraksta pārstāvis Edvards Smiltēns: "Koalīcijā regulāri redzam publisku konfliktu starp partijām, īpaši starp Zaļo un Zemnieku savienību un Progresīvajiem. Un te diemžēl komandas kapteine nevis mēģina vest pie kopsaucēja, bet labprāt norobežojas un brīžiem pat līksmi izbauda kolēģu plēšanos." Viņš arī esot dzirdējis Augustu Brigmani (ZZS) sakām, ka valdības darbam prasās restarts un ka valdības sniegums vairāk atgādinot filmu, kuru būtu jānominē nevis Oskaram, bet Zelta avenei. Zīmīgi, ka neviens ZZS deputāts neizteicās frakcijas vārdā, kā to darīja viņu kolēģi. Toties Apvienotā saraksta deputāti bija ļoti daiļrunīgi. "Premjerei Siliņas kundzei ir ļoti nelāga tāda viena īpašība, kas visai Latvijai izmaksā ļoti dārgi, – viņai pārāk lēni "pielec". Pārtraukt tirdzniecības saikni ar Krieviju piektajā kara gadā? Piektajā kara gadā! Nu bravo! Bravo! Mangāna rūdas eksporta pārtraukšana – divi gadi prasīja, saprast, ka Briškens nebija labākā izvēle Rail Baltica ministrēšanā – vienu gadu prasīja," ironizēja Andris Kulbergs (AS). "Evikas Siliņas ziņojums ir tehniski pareizs, bet cilvēciski tukšs. Tas ir ziņojums par budžeta rindām, nevis par izglītības nākotni. Mēs nevaram sabiedrībai dot tukšus solījumus par 2028. gadu, kad 2026. gadā mums trūkst tūkstošiem skolotāju un skolas tiek slēgtas viena pēc otras," teica pie frakcijām nepiederošā deputāte Jekaterina Drelinga.
Debatēs visai aktīvi piedalījās gan Jaunās Vienotības deputāti un ministri, gan Progresīvo ministri, atzinīgi izsakoties par paveiktajiem darbiem.