Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) lēmums no 11. jūnija aizliegt Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljona ekspluatāciju ir izraisījis zināmu spriedzi tirgus darba organizācijā, liekot bažīties par tirgotāju iespēju uzglabāt un realizēt sagatavoto produkciju. Trešdien Rīgas domes vadība kopā ar SIA Rīgas nami (RN) valdes locekļiem apsekoja tirgus teritoriju žurnālistu pavadībā.
Rīgas mēra Viestura Kleinberga (Progresīvie) un viņa vietnieka drošības, īpašumu, mājokļu un vides jautājumos Edvarda Ratnieka (NA) aptaujātie tirgotāji ar esošo situāciju bija nemierā, tomēr daži atzina, ka Centrāltirgus atbildīgie darbinieki ir bijuši atsaucīgi un risinājuši problēmas iespējami ātri.
Pēkšņi un negaidīti
Uz Dienas jautājumu, kāpēc Gaļas paviljona slēgšana notika tik strauji, RN valdes loceklis Mārcis Budļevskis skaidro, ka arī uzņēmuma vadībai tas nācis negaidīti. RN pasūtītajā atzinumā par Gaļas paviljona tehnisko stāvokli, kas tika veikts šogad, neesot bijušas lielas atšķirības no 2020. gada tehniskās apsekošanas slēdziena. Toreiz BVKB atļāva turpināt ēkas ekspluatāciju, tagad lēmums bijis paviljonu slēgt nekavējoties.
RN mājaslapā publicētā informācija liecina, ka jau 2017. gadā BVKB noteica pienākumu toreizējam Rīgas Centrāltirgus pārvaldniekam novērst papildu slodzes uz ēkas konstrukcijām un sakārtot būvniecības dokumentāciju. Nepieciešamie darbi tika veikti, un 2018. gadā BVKB konstatēja, ka identificētie riski, kas bija saistīti ar papildslodzēm, ir novērsti. 2021. un 2022. gadā tikuši izstrādāti un saskaņoti tehniskie risinājumi gaļas paviljona konstrukciju un fasādes atjaunošanai, un 2022. gada 18. maijā būvniecības informācijas sistēmā tika izsniegta būvatļauja būvniecības iecerei daļēji atjaunot Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljona konstrukcijas un fasādi, kuras būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes termiņš noteikts līdz 2027. gada 18. maijam.
RN vadības pārstāvji neslēpj, ka nākamgad atbilstoši plānam Gaļas paviljons tiktu pārcelts un tirdzniecība tur beigtos, jo Centrāltirgus Attīstības plānā tam paredzēta kultūras funkcija, kas gan vēl nav precizēta. Atbilstoši šim plānam ar laiku gaļas tirdzniecība tiktu iekārtota agrākajā Sakņu paviljonā, un gan Rīgas domes amatpersonām, gan žurnālistiem vakar tika rādītas šī paviljona pagrabā izbūvētās saldētavu telpas. Pašlaik nekādi darbi nenotiek arī bijušajā Piena paviljonā, uz kuru pārcels ēdināšanas sektoru, jo esot aizķeršanās ar grīdu izbūvi. Nākotnē plaša rekonstrukcija paredzēta arī Zivju paviljonā.
Daudz par šauru
Jaunas tirdzniecības vietas līdz trešdienai, 17. jūnijam, sameklētas 26 tirgotājiem no 33 līdzšinējiem. Naktī uz trešdienu atvesti trīs treileri, lai tirgotāji varētu realizēt savu preci, un tirgus vadībai būs jāvienojas ar tirgotājiem, kuri vēlēsies izmantot šo risinājumu. Diena novēroja, ka speciālas gaļas vitrīnas, kurās pagaidām nenotiek tirdzniecība, atvestas arī uz Zivju paviljonu, kur pašlaik svaigo gaļu un zivis tirgo burtiski pamīšus.
Kāda pārdevēja, atcerēdamās stresu, ko izraisīja pēkšņais lēmums par Gaļas paviljona slēgšanu, ļāvās asarām, taču atzina, ka tirgus darbinieki bijuši ļoti iejūtīgi un pretimnākoši, iespējami ātri situāciju atrisinot, tāpēc produkcija nav sabojājusies. Tikmēr starp piena produktiem ierūmētā Jāņa Saukas gaļas produktu stenda pārdevējas neslēpa neapmierinātību ar darba apstākļiem, norādot, ka vietas ir daudz mazāk un grūti visu preci izvietot. «Uz Zivju paviljonu mēs nepārcelsimies!» apņēmības pilna paziņoja viena no pārdevējām.
Daži gaļas tirgotāji ir arī neapmierināti ar to, ka pircējiem ir grūti viņus atrast. Diena novēroja, ka vairāki tirgotāji pie slēgtajām Gaļas paviljona durvīm ir izvietojuši informāciju, kur tagad meklēt pircēju iecienīto produkciju, tāpat uzņēmumi izmanto sociālos tīklus. Tā Ķekavas firmas veikals nofotografējis pārdevējas kopā ar uzņēmuma talismanu un ievietojis informāciju par tirdzniecību Zivju paviljonā. Cik noprotams no pieejamās informācijas, Pārtikas un veterinārais dienests nav saskatījis šķēršļus zivju un gaļas tirdzniecībai vienā paviljonā, lai gan vairāki pircēji Feisbukā pauduši kategorisku viedokli, ka uzskata to par nepieņemamu, un apgalvojuši, ka gaļu pirkt uz Zivju paviljonu neies. Tāpat ir skaidrs, ka pāris dienās nav iespējams no bijušā Sakņu paviljona izvākt rūpniecības preču stendus, kā ierosina daži interneta lietotāji, jo arī par tiem ir noslēgti nomas līgumi.
RN valdes priekšsēdētājs Ojārs Valkers žurnālistiem atgādināja, ka rekonstrukcijas norisei pēc plāna nepieciešams atbilstošs finansējums. V. Kleinbergs vēl plāno tikties ar RN vadību un Rīgas izpilddirektoru Jāni Langi, lai saprastu, kurš ir atbildīgs pie šī situācijas saasinājuma.
Dažādi viedokļi
Nacionālās apvienības (NA) Rīgas domes frakcijas galvenais referents, bijušais domes deputāts Valters Bergs Feisbukā publicējis savu redzējumu uz notiekošo: «Rodas pavisam loģisks jautājums – kā varēja nonākt līdz situācijai, ka viens no Rīgas nozīmīgākajiem objektiem no pašpietiekama uzņēmuma ir pārvērties par problēmu, kuras risināšanai nepieciešami arvien jauni finanšu un politiskie risinājumi? Protams, simtgadīgas ēkas prasa ieguldījumus. Neviens to neapstrīd. Taču labs saimnieks neveic remontu tikai tad, kad jumts jau ir iebrucis. Labs saimnieks plāno, uztur un novērš riskus laikus.» V. Bergs arī jautā, vai Rīgas Centrāltirgus pārvaldības modelis ir izgāzies: «Varbūt, kā paredzēju jau pirms šī reorganizācijas procesa, Rīgas Centrāltirgus iekļaušana Rīgas namu sastāvā bijusi kļūda, un šobrīd tam redzamas sekas?»
Tikmēr Rīgas domes deputāts Ansis Pūpols (NA), kurš rūpīgi asistēja E. Ratniekam preses pasākuma laikā, ievietojis sociālajos tīklos optimistisku paziņojumu, ka uz savu simtgadi 2030. gadā Centrāltirgus tiks atjaunots pilnībā. «Tirgum tiks piesaistītas nopietnas privātas investīcijas. Tirgus teritorijā būs izvietotas citas apmeklētāju piesaistošas aktivitātes. Tirgus būs iekļauts kopīgā atjaunotā transporta sistēmā. Tas būs iekļauts Eiropas apmeklētāko objektu sarakstā,» sola deputāts.
Sarosījusies arī domes opozīcija. Ja Rīgas Centrāltirgū atklāto problēmu dēļ netiks atlaista RN vadība, Rīgas domes frakcija Latvija pirmajā vietā (LPV) pieprasīs V. Kleinberga demisiju, liecina frakcijas paziņojums 15. jūnijā. LPV frakcijas vadītāja vietnieks Ringolds Balodis parakstīja pieprasījumu V. Kleinbergam, prasot mēram 48 stundu laikā veikt darbības situācijas risināšanai. Pretējā gadījumā LPV frakcija solīja rosināt sasaukt domes ārkārtas sēdi, prasot mēra atstādināšanu no amata. Vakardienas aktivitātes Centrāltirgū liecina, ka mērs šo brīdinājumu ir uztvēris nopietni.