Saeima otrreizējā caurlūkošanā vakar pieņēma grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, no 1. marta paredzot vinješu likmju izmaiņas kravu transportam virs 3,5 tonnām, savukārt vieglākam komerctransportam izmaiņas paredzētas no nākamā gada. Vienlaikus noteikti atvieglojumi lauksaimniekiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem. Tāpat paplašināts autoceļu, par kuru izmantošanu būs jāmaksā nodeva, loks.
Likuma grozījumus Saeimai nācās izskatīt atkārtoti, jo Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tos nosūtīja parlamentam atpakaļ caurlūkošanai. Prezidents atsaucās uz likuma izstrādes materiāliem, no kuriem varot secināt, ka plānotās izmaiņas tieši ietekmēs juridiskās un fiziskās personas, kuru īpašumā vai lietošanā ir kravas transportlīdzekļi ar pilnu masu virs trim tonnām, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšanā pa Latvijas autoceļiem un kuriem tiek piemērota autoceļu lietošanas nodeva.
Kas būs citādi
Grozījumi paredz, ka no 1. marta transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām autoceļu lietošanas maksu noteiks atkarībā no motora izmešu klases – bezemisiju transportam vinjete būs bez maksas, savukārt pārējās motora izmešu klasēs nodeva tiks paaugstināta. Lai nodevas paaugstināšana mazāk ietekmētu mazos uzņēmumus, transportlīdzekļiem līdz 3,5 tonnām tā atlikta līdz 2027. gada 1. janvārim. Vienlaikus parlaments pieņēma arī vairākus atvieglojumus, lai nodevu celšana radītu pēc iespējas mazāku slogu lauksaimniekiem un mazajiem uzņēmējiem. Tas nozīmē, ka lauksaimnieki no vinjetes iegādes būs atbrīvoti deviņus mēnešus gadā līdzšinējo triju mēnešu vietā. Attiecīgi vinjete lauksaimniekiem turpmāk būs jāiegādājas tikai ziemas mēnešos – decembrī, janvārī un februārī. Līdz ar šo grozījumu arī likvidētas 270 dienu vinjetes, jo pēc tām vairs nebūšot nepieciešamības. Saeimas preses dienests atgādina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājas Andas Čakšas (JV) teikto, ka nodevu izmaiņām jābūt samērīgām un tās nedrīkst nesamērīgi palielināt slogu vietējiem uzņēmumiem, tāpēc komisija virza risinājumus, kas šo ietekmi pēc iespējas mazinās.
Tāpat paredzēts, ka daudzbērnu un reemigrantu ģimenēs vinjeti būs iespējams iegādāties par puscenu par vienu ģimenes locekļa īpašumā, turējumā vai valdījumā reģistrētu kravas transportlīdzekli, kura pilna masa ir no 3 līdz 3,5 tonnām, ja nodeva tiek iegādāta uz 30 dienām vai uz gadu. Līdz ar vinješu likmju izmaiņām paplašināts arī to autoceļu loks, par kuru izmantošanu jāmaksā nodeva, – valsts galvenajiem ceļiem pievienoti arī vairāki reģionālie ceļi, kurus komersanti izmantojuši, lai izvairītos no vinjetes iegādes.
Cauri opozīcijas ugunīm
Liela daļa priekšlikumu, kurus Saeima neatbalstīja, nāk no opozīcijas, pamatā pie frakcijām nepiederošās deputātes Viktorijas Pleškānes, kā arī dažiem citiem opozīcijā esošajiem. Debatēs ar retoriku izcēlās Apvienotā saraksta (AS) pārstāvji.
V. Pleškāne bija ierosinājusi papildināt likuma pirmajā pantā definēto likuma mērķi ar norādi, ka likums ņemtu vērā autoceļu nozīmi tautsaimniecības attīstībā, uzņēmējdarbības nodrošināšanā un reģionu ekonomiskajā izaugsmē. "Galvenā doma ir – transports nav izvēle. Tas ir darba instruments. Reālajā ekonomikā transports nav luksusa un izvēles pakalpojums. Transports ir ievades resurss," teica deputāte, arī norādot, ka tranzīts izmanto Latviju kā koridoru, bet vietējā loģistika un reģionu uzņēmējdarbība uztur dzīvu Latvijas ekonomiku Latvijas reģionos. "Šos divus nevar aplikt vienādi, kā ir šajā likumprojektā. Ja mēs vienotu ekonomiku apliekam kā tranzītu, mēs faktiski sodām tos, kas nodrošina pakalpojumus un darbavietas Latvijā," uzsvēra V. Pleškāne. Viņa, uzstājoties vairākkārt un aizstāvot savus priekšlikumus, kurus deputātu vairākums neatbalstīja, minēja Latgali kā piemēru tam, ka likuma mērķi var netikt sasniegti, jo dzelzceļa infrastruktūra nav tik attīstīta, lai daļu kravu pārvirzītu uz to.
Andris Kulbergs (AS) apgalvoja, ka bijušais premjers Einars Repše esot atzinis divas savas lielākās kļūdas, un viena no tām bijusi atteikšanās no normas, ar kuru autoceļu nodoklis nonāktu automātiski ceļu uzturēšanai. "Ir likums, kas nosaka, ka 80 procentiem būtu jābūt, bet ceļiem aiziet tikai knapi 60 procentu. Mums ir beidzot jāpieņem tas, kas vienmēr ir bijis, un jālabo kļūda – tas, kas maksā par infrastruktūru un nodokļus, tad tā nauda arī aiziet infrastruktūrai. Un šī kļūda, kolēģi, ir tā, kas ir jālabo. Un vinjete ir tikai atspoguļojums tam, ka Finanšu ministrija savāc visus šos nodokļus un Satiksmes ministrijai nav, ar ko rīkoties ceļiem," teica A. Kulbergs.
Linda Matisone (AS) bija ne mazāk kritiska: "Kamēr valdība apgalvo, ka nodokļi netiek celti un ka mums esot labākais iespējamais budžets, kura reklamēšanai tiek izšķērdēti vairāk nekā 100 tūkstoši eiro, pietiek, ka pie Ministru kabineta atnāk zemnieks ar kūtsmēsliem piekrautu ķerru un noplukušu eglīti, lai sagrautu šo ilūziju par skaisto budžetu, jo vinjetes maksas pieaugums ir nekas cits kā slēptais nodoklis. Un te sākas absurds. Vakar un aizvakar divās Saeimas komisijās ekonomikas ministrs ar sārtiem vaigiem cīnījās par pārtikas cenu pieauguma samazināšanu, kamēr tajā pašā laikā viņa kolēģi ar vienu balsojumu atbalstīja jauno slēpto nodokli, kas tieši sadārdzinās transportēšanas izmaksas un līdz ar to arī pārtikas cenas. Jā, katram maizes klaipam, katrai piena pakai, pilnīgi visai pārtikai veikalos. Un tā ir politiskā divkosība un pretruna pašiem sev."
Esot bijuši rūpīgi
Edmunds Jurēvics (JV) apgalvoja, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija A. Čakšas vadībā esot rūpīgi strādājusi ar caurlūkošanai atdoto likumprojektu: "Bija divas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes, kur pirmajā komisijas sēdē uzklausījām visas nevalstiskās organizācijas un iesaistītās puses par ietekmi uz viņu nozarēm. Pirmajā komisijas sēdē arī bija komisijas lēmums uzdot Ekonomikas ministrijai un Satiksmes ministrijai izvērtēt šos likuma grozījumus un nākt ar detalizētākiem aprēķiniem."
Tiesa gan, opozīcijas deputāti kritizēja koalīcijas kolēģu iesniegtos priekšlikumus, kas paredz, ka izmaiņas likmēs transportlīdzekļiem ar pilnu masu no trim līdz trīsarpus tonnām tiktu piemērotas no nākamā gada 1. janvāra. Edmunds Zivtiņš (LPV) jau netieši zīmēja ainas ar savas partijas iespējamu nonākšanu valdībā, jo apgalvoja: "Visu, ko ir sastrādājusi šī progresīvā vienotība... visas šīs nejēdzības tiks atceltas jau šī gada rudenī vai ziemas periodā."
Plānots, ka likums stājas spēkā 2026. gada 1. martā. Uzstājoties noslēdzošajās debatēs, Edgars Tavars (AS) izteicās, ka likums nedrīkst stāties konkrētajā redakcijā spēkā nedz 1. martā, nedz arī nākamajā gadā. "Vienkārši esiet atklāti, ka ar šīm dekoratīvajām koalīcijas izmaiņām, manuprāt, jūs esat piesmējuši pat Valsts prezidentu, kurš aicināja šo likumprojektu izvērtēt un pārskatīt pēc būtības," teica deputāts.