"Par Rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.– 2027. gadam izpildes un ieviešanas gaitu" – tā saucas informatīvais ziņojums, kuru valdība izskatīja otrdienas sēdē, klāt neesot Ministru prezidentam Andrim Kulbergam, kurš atradās Igaunijā, kā arī vairāku nozaru ministriem.
Rīcības plāna īstenošana kopumā norit atbilstoši plānotajam, un lielākajā daļā pasākumu būtiskas nobīdes nav konstatētas. Vienlaikus atsevišķos infrastruktūras un investīciju projektos identificēti riski, kas saistīti ar iepirkumu procesu ilgumu, būvniecības termiņiem, piegāžu kavējumiem, izmaksu pieaugumu, procentu likmju kāpumu un investoru intereses samazināšanos, kas var ietekmēt atsevišķu aktivitāšu īstenošanas tempu un apjomu, secināts ziņojumā, kas sagatavots vēl iepriekšējās valdības laikā, un tā apakšā, vismaz versijā, kas pievienota Ministru kabineta mājaslapā, atrodams iepriekšējā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara (JV) uzvārds.
Būs jāpapildina
Valdību maiņas periodā ir izveidojusies neviennozīmīga situācija - Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likuma pārejas noteikumi nosaka, ka Ministru kabinets (MK) līdz 2026. gada 1. jūnijam izskata un iesniedz Saeimai informāciju par Rīcības plāna izpildes un ieviešanas gaitu, kā arī gadskārtējā valsts budžeta likumā un MK lēmumos paredzētajiem atbalsta pasākumiem pierobežā esošajām Latgales pašvaldībām. Termiņš faktiski ir jau nokavēts, vienlaikus pašreizējais nozares ministrs Edgars Tavars (AS) atzina, ka situācija ir mainījusies, īpaši pierobežā ielidojošo dronu dēļ, tie ietekmē gan drošību, gan ekonomisko situāciju, īpaši tūrisma jomā. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) saņemot pašvaldību vēstules, kurās pausts satraukums par tūrisma aktivitāšu un kopējās drošības apziņas samazināšanos, un nākotnē, attiecīgajām ministrijām sadarbojoties, būtu jāizstrādā mehānismi, kā palīdzēt šī reģiona uzņēmējiem, ja to atsakās darīt apdrošinātāji. Tādējādi Ministru kabinets pilda likumā noteikto un pieņem ziņojumu, skaidri apzinoties, ka tas vairs neietver aktuālo situāciju. E. Tavars arī norādīja, ka līdz ar valdības sastāva izmaiņām mainīsies arī Ministru kabineta tematiskās komitejas sastāvs, bet tās sēde noteikti tikšot sasaukta. Te gan jāpiebilst, ka Latvijas austrumu pierobežas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematiskā komiteja MK mājaslapā atrodama pie Evikas Siliņas (JV) valdības tematiskajām komitejām, kas beigušas darbību, tātad tā faktiski ir jāizveido no jauna.
Trīs virzieni
Nozaru ministrijas norādījušas arī uz riskiem, kas saistīti ar finansējuma nepietiekamību turpmākajos plānošanas periodos, kā arī nepieciešamību turpināt iestāties Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmenī par papildu atbalsta instrumentiem un finansējumu Latvijai kā ES austrumu pierobežas valstij pēc 2027. gada. Taču dokuments kopumā satur visu iesaistīto ministriju iesūtītās atskaites par Rīcības plāna izpildi.
Apkopojot no ministrijām saņemto informāciju, secināts, ka visi 59 Rīcības plāna pasākumi pašlaik tiek īstenoti, pieci ir jau īstenoti pilnībā. Ministrijas sniegušas arī informāciju par papildu pasākumiem, kas sniedz ieguldījumu Rīcības plāna īstenošanā. Autoriem nācies atzīt, ka reģionālā griezumā saglabājas izteiktas atšķirības – Rīgas plānošanas reģions veido lielāko daļu no kopējā uzņēmumu apgrozījuma (vairāk nekā 75%), kamēr austrumu pierobežā, īpaši Latgales plānošanas reģionā, apgrozījuma apjomi ir būtiski zemāki, kas norāda uz strukturāliem izaicinājumiem uzņēmējdarbības attīstībā. E. Tavars uzsvēra plāna trīs galvenos virzienus – drošības stiprināšanu, ekonomikas attīstību un cilvēkresursus. Plānā ietilpst robežas infrastruktūras modernizācija un izbūve, katastrofu pārvaldības un krīžu reaģēšanas kapacitātes stiprināšana, kā arī militārās infrastruktūras uzturēšana un personāla izvietošana austrumu pierobežā. Vienlaikus Rīcības plāna ietvaros īstenotie pasākumi vērsti uz informatīvās telpas noturības stiprināšanu, lai uzlabotu valsts un iesaistīto institūciju spēju reaģēt uz dažāda veida drošības apdraudējumiem un nodrošinātu iedzīvotāju noturību pret dezinformāciju. Plānā norādīts, ka ir izbūvēti pieci katastrofu pārvaldības centri (Dagdā, Ilūkstē, Daugavpilī, Līvānos, Viļānos), trīs objektos norit būvdarbi (Alūksnē, Preiļos, Ludzā), savukārt vēl trīs objektos notiek sagatavošanās darbi būvdarbu uzsākšanai – iepirkumu procedūru norise (Balvos, Krāslavā, Rēzeknē). Tieši par pēdējiem trim, cik noprotams arī no nesen ieceltā iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) teiktā, pastāv zināmas bažas. Dokumenta zemsvītras piezīmēs minēts, ka atkārtotā iepirkumā par trīs katastrofu pārvaldības centru būvniecību pretendentam ir piešķirtas tiesības slēgt iepirkuma līgumus, tiek gatavots informatīvais ziņojums MK finansējuma pieprasīšanai. Viens no pretendentiem ir pārsūdzējis Administratīvajā rajona tiesā Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu par trīs katastrofu pārvaldības centru būvniecību (Balvos, Krāslavā, Rēzeknē), kā arī lūdzis piemērot pagaidu noregulējumu, un tiesa šo pieteikumu ir pieņēmusi.
Ne tikai noliktavas
Plānā ir norādīti arī vairāki jau īstenotie pretmobilitātes pasākumi, turklāt to vidū minēti ne tikai tādi, kas saistās ar konkrētu objektu izveidi, piemēram, munīcijas un bruņojuma noliktavas, bet arī reģionālo plašsaziņas līdzekļu un nevalstisko organizāciju (NVO) īstenotie desmit projekti ar finansējumu 95 151 eiro apmērā ar mērķi stiprināt Latgales informatīvo telpu un veicināt austrumu pierobežā dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju noturību pret Krievijas dezinformāciju. Tāpat šai sadaļā atrodama arī Latvijas Sabiedriskā medija Daugavpils multimediālā studija, ieguldot finansējumu vairāk nekā 494 000 eiro apmērā.
Dokumentā ir arī plaša ekonomiskā sadaļa, norādot dažādu projektu ietvaros ieguldītās summas, kas bieži vien mērāmas miljonos eiro. Minēts arī, ka valsts reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanas vai pārbūves ietvaros austrumu pierobežā pabeigti septiņi projekti 9 334 498 eiro apmērā, sakārtojot autoceļus 40,43 kilometru garumā, tāpat arī austrumu pierobežas pašvaldībās iegādāti 16 elektriskie bezemisiju skolēnu autobusi. Savukārt cilvēkresursu sadaļā minēts, ka ar Latgales plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatores atbalstu Latgalē atgriezušās 149 personas.
Nākamo VARAM atskaiti par progresu plāna pasākumu īstenošanā paredzēts sagatavot šā gada trešajā ceturksnī, apzinot Rīcības plāna ieviešanas progresu pirmajā pusgadā, teikts dokumenta beigās.