Ārvalstu pilsoņu skaits Latvijas darba tirgū arvien pieaug, un lielākā daļa no viņiem ir trešo valstu piederīgie. Pamatā viņi tiek nodarbināti zemās un vidēji kvalificētās profesijās, piemēram, būvniecībā un transporta jomā. Iezīmējas arī tendence, ka ārzemnieki, kas šeit ieguvuši uzturēšanās atļaujas un tiesības uz nodarbinātību, no Latvijas tiek pārsūtīti uz citām ES valstīm, notiek arī kustība pretējā virzienā.
Lielākā daļa no Uzbekistānas
Brīvo darba vietu skaits Latvijā šobrīd ir 11 566, no tām 62% ir Rīgas reģionā. Reģistrētā bezdarba līmenis ir 4,7%, Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) fiksēto klientu skaits – 41 507. Ņemot vērā demogrāfijas lejupslīdi, turpmākajos gados bezdarba rādītāji saruks, bet vidējā bruto alga kāps. Līdz ar darba samaksas palielināšanos Latvijas darba tirgus kļūst pievilcīgāks ārvalstu darbaspēkam. Šobrīd visas ES valstis cīnās par darbinieku piesaisti, kā nu var un māk, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē uzsvēra Labklājības ministrijas (LM) Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis. Akūtākās nozares ES, kur trūkst darba roku, ir būvniecība, transports, veselības aprūpe, viesmīlība, apstrādes (vieglā) rūpniecība. Arī Latvijā lielākā nepietiekamība ir būvniecībā un kravas auto pārvadājumos, līdz ar to šajās jomās pie mums ieplūst visvairāk ārvalstu pilsoņu. Statistika rāda, ka piešķirto tiesību skaits uz trešo valstu pilsoņu nodarbinātību pēdējos desmit gados strauji pieaug. Ja 2016. gadā tie bija nepilni 6000, tad pērn – gandrīz 23 000, bet šogad četros mēnešos – 7483. Lielākā daļa no trešo valstu pilsoņiem ir no Uzbekistānas – 7265, tai seko Indija (3034), Baltkrievija (2845), Tadžikistāna (2365) un Ukraina (1939). Vairākums (9604) te strādā transporta jomā, ap 2500 piesaistījušas starpnieku aģentūras, kas meklē darbiniekus dažādām nozarēm. Dominē zemās un vidējās kvalifikācijas profesijas.
I. Lipskis atgādināja: kopš 2025.gada normatīvie akti paredz, ka no NVA nepieciešams saņemt atzinumu ārvalsts darbaspēka piesaistei – darba devējam jāpamato vakances un jāizvērtē vietējie kandidāti. Turklāt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) ir tiesības aizliegt fiziskai vai juridiskai personai uzaicināt trešās valsts valstspiederīgo uz laiku līdz trīs gadiem, ja tiek konstatēts, ka ir pārkāpti ar šo ārvalstu pilsoņu ieceļošanu un uzturēšanos saistīti normatīvie akti. Līdz 2026. gada 20. maijam PMLP ir noteikusi 43 uzaicināšanas liegumus. Pieprasīto atzinumu skaits ir mērāms tūkstošos, lielākā daļa arī saņem atļaujas (ap 80%), 10% tiek noraidīti, bet 10% gadījumu darba devējs tomēr atrod vietējos darbiniekus.
«Padod tālāk» princips
Trīs biežākās profesijas, kurās iesniegti pieprasījumi atzinumam, ir palīgstrādnieks (8091), kravas automobiļa vadītājs (5197) un būvstrādnieks (4857). Šajā jomā iezīmējas tendence trešo valstu pilsoņus nosūtīt darbam uz dažādiem objektiem ES ietvaros, proti, pēc atzinuma saņemšanas darbiniekus «padod tālāk» uz citu ES valsti. Biežāk šādu nosūtīšanas praksi, apejot saņēmējvalstu imigrācijas nosacījumus (kas palielina šo valstu iedzīvotāju neapmierinātību), izmanto Polija, Slovēnija un Lietuva. Arī Latvija sāk «izcelties» šajā ziņā – aizrotēti tiek gandrīz 28% no šeit uzturēšanās atļaujas un darba tiesības ieguvušajiem. Tomēr arī mūsu valstī pieaug «nosūtīto» skaits (pērn tas sasniedza ap 5000 – ap 2000 no tiem bija no trešajām valstīm), kas šeit nonāk galvenokārt no Polijas, Bulgārijas un Lietuvas darba aģentūrām – būvniecībā (ap 60%), enerģētikas projektos (saules, vēja parki), rūpniecībā un pakalpojumos. I. Lipskis norādīja, ka daudzas vakances Latvijas darba tirgū palīdz aizpildīt Ukrainas pilsoņi – pērn kā darba ņēmēji bija reģistrējušies 10 727 Ukrainas civilpersonas, no kurām 21,3% strādā rūpniecībā, 14,1% – izmitināšanas un ēdināšanas jomā, 12% – tirdzniecībā un automobiļu un motociklu remontā.
Runājot par ārvalstu studentiem, to skaits aug, un dominē tieši trešo valstu pilsoņi – 2024. gadā no 11 542 ārvalstniekiem 8284 jeb 71,7% bija trešo valstu piederīgie. 14% no viņiem strādā, salīdzinot ar 63% Latvijas studentu. No šeit strādājošajiem ārvalstniekiem 96% ir no trešajām valstīm. ES/EEZ pilsoņi tomēr vairāk fokusējas uz studijām – viņu mērķis ir pabeigt studijas un doties strādāt citur, nevis palikt Latvijā, atzina I. Lipskis.
Jaunas iniciatīvas
Lai risinātu ārvalstnieku nodarbinātības jautājumu, Latvijai ir notikušas sarunas par divpusēju sadarbības līgumu noslēgšanu, piemēram, ar Uzbekistānu, Azerbaidžānu. Vēl viena iniciatīva ir Eiropas Juridiskās vārtejas biroja (European Legal Gateway Office) Indijā pilotprojekts, lai veicinātu drošu, likumīgu un labi informētu mobilitāti no Indijas uz ES dalībvalstīm IKT nozarē. (LM ir viens no Latvijas kontaktpunktiem.) Gluži jauna iniciatīva ir ES Talantu fonds – platforma, kas savienos trešo valstu kvalificētus darba meklētājus ar darba devējiem ES. To plānots sākt 2028. gadā, skaidroja I. Lipskis.
Šie jautājumi regulāri tiek pārrunāti arī Cilvēkkapitāla attīstības padomē. Viņš atgādināja, ka pērn gada beigās Ministru kabineta sēdē tika prezentēts Iekšlietu ministrijas ziņojums Par trešo valstu pilsoņu uzturēšanās Latvijā tiesiskā regulējuma pilnveidošanu. Tajā rosināts, piemēram, izvērtēt iespēju noteikt ierobežojumus gan darbaspēka piesaistes aģentūrām, gan darba devējiem, kuri uzaicina trešo valstu pilsoņus vienkāršajās profesijās (profesiju klasifikatora 9. pamatgrupa).
I. Lipskis uzsvēra, ka nākotnē ar darbaspēka pieejamības samazināšanos un pieprasījuma pieaugumu pēc kvalificētiem speciālistiem. Turpmāk lielāka uzmanība tieši augsti kvalificētu profesionāļu piesaistei, nevis mazkvalificētam darbaspēkam, kā tas ir šobrīd. Tāpat jāņem vērā ES regulējums, drošības riski un vietējā darbaspēka prioritāte.