Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) paudusi neapmierinātību, ka šūnu apraides ziņojums par naktī uz vakardienu notikušo drona incidentu naftas produktu uzglabāšanas objektā Rēzeknē tika izsūtīts tikai pēc tam, kad incidents jau bija noticis. E. Siliņa to atzina žurnālistiem pēc Krīzes vadības sēdes, ko sasauca saistībā ar vismaz divu dronu ielidošanu Latvijas teritorijā Latgalē. Premjere uzsvēra, ka šādi gadījumi ir Krievijas kara Ukrainā sekas un ka jābūt gataviem to atkārtošanās iespējai, ziņo LETA.
Tikmēr opozīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA) jau paudusi, ka prasīs aizsardzības ministra Andra Sprūda (Progresīvie) demisiju un aicinās citas partijas to atbalstīt. «Partijas ieskatā cilvēks, kurš tikai sola drošību, bet neīsteno to darbos, nevar būt aizsardzības ministra amatā,» teikts paziņojumā presei.
Rezervuāri bija tukši
Aizsardzības ministrijas mājaslapā ievietotā informācija ir ļoti skopa un faktiski nepaskaidro reālo notikumu gaitu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informācija ir konkrētāka: naktī uz ceturtdienu ap plkst. 3.30 uz tālruņa numuru 112 tika saņemti vairāki zvani par iespējamu aizdegšanos naftas produktu uzglabāšanas objektā Komunālajā ielā, Rēzeknē. Ceturtdienas agrā rītā Rēzeknē notikušajā drona incidentā bojāti četri naftas produktu rezervuāri, kuros naftas produkti neatradās. Vienam no rezervuāriem gruzdēja apšuvums 30 kvadrātmetru platībā, kas operatīvi tika nodzēsts. Pārbaudot naftas produktu rezervuārus ar termokameru, paaugstināta temperatūra tajos netika konstatēta. Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Guntars Skudra (JV) aģentūrai LETA apstiprināja, ka viens no droniem ir nokritis SIA East-West Transit Rēzeknes filiāles teritorijā. Valsts policija apstiprināja, ka operatīvie dienesti objektā konstatējuši iespējamas drona atlūzas. Policija par notikušo ir sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 10. nodaļas Noziegumi pret valsti. No rīta publiskajā telpā izplatījās arī visai aptuvena informācija par iespējamiem citiem dronu ielidošanas gadījumiem Latvijā.
Jūras dronu ražošanas uzņēmuma NEWT21 valdes priekšsēdētājs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons aģentūrai LETA norādījis, ka pastāv iespēja, ka Rēzeknē avarējušais drons naftas bāzi Komunālajā ielā pārpratuma dēļ varēja uzskatīt par mērķi. Viņš pieļāva, ka konkrētajam dronam varēja būt nobrukusi orientēšanās sistēma, bet ne pilnībā izpostītas smadzenes, tādēļ tas Rēzeknes naftas bāzi uzskatījis par mērķi.
Pēc premjeres teiktā, šūnu apraide šodien esot strādājusi, bet E. Siliņu neapmierina situācija, ka tā tika izmantota tikai pēc tam, kad incidents naftas produktu uzglabāšanas bāzē Rēzeknē jau bija noticis. Skaidrojums par to, kādēļ tā notika, tikšot prasīts no aizsardzības ministra A. Sprūda. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) Krīzes vadības sēdē apliecinājis, ka saistībā ar incidentu šajā objektā nebūs nekādas sekas uz valsts naftas rezervju drošību, pastāstīja premjere. E. Siliņa pauda, ka šāda situācija sabiedrību kopumā norūdot. Viņa uzskata, ka pašvaldības saistībā ar incidentiem ir reaģējušas atbilstoši ātri un pieņēmušas pareizos lēmumus. Iecerēts, ka valstiskā līmenī varētu tikt izstrādātas papildu vadlīnijas, lai pašvaldībām būtu vēl lielāka brīvība rīkoties šāda veida situācijās. Politiķe arī uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji šādās situācijās seko oficiālajiem informācijas avotiem, nevis informācijai, kas tiek izplatīta sociālajos tīklos, jo tā ļoti bieži ir nepatiesa.
Kritika ministram
Ne tikai NA paudusi neapmierinātību ar aizsardzības ministra A. Sprūda darbību, demisiju pieprasīt solījusi arī partija Latvija pirmajā vietā (LPV) un Apvienotais saraksts, kura pārstāvis, Saeimas deputāts Edvards Smiltēns sociālajos tīklos uzsvēris, ka aizsardzības ministram jāspēj atklāti Saeimai un sabiedrībai ziņot par spēju nodrošināt Latvijas cilvēku drošību, norādot arī uz nepieciešamību stiprināt valsts spējas reaģēt uz šādiem incidentiem, īpaši uzsverot pretgaisa aizsardzības nozīmi un koordināciju starp atbildīgajiem dienestiem. Saeimas deputāts Kristaps Krištopans (LPV) žurnālistiem pauda viedokli, ka Latvija nav pietiekami mācījusies no iepriekšējiem drošības incidentiem un situācija ar atkārtotiem gadījumiem raisa bažas par valsts aizsardzības spējām. Politiķis atzina, ka Saeimā sniegtā informācija viņu nav pārliecinājusi, uzsverot, ka būtiskas izmaiņas pēc iepriekšējiem gadījumiem neesot notikušas. Viņaprāt, no iepriekšējiem incidentiem nav izdarīti pietiekami secinājumi.
LETA ziņo, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) vadītājs Ainars Latkovskis (JV) ceturtdien vairījies atbildēt uz jautājumu, vai viņš uzticas Aizsardzības ministrijas (AM) politiskajai vadībai. «Man ir grūti atbildēt uz šo jautājumu,» sacīja A. Latkovskis, pēc NDK sēdes par dronu incidentu Latgalē atbildot žurnālistiem uz jautājumu, vai viņš uzticas AM politiskajai vadībai. A. Latkovskis norādīja, ka no politiskās vadības tiek sagaidīta operatīvāka lēmumu pieņemšana. Vienlaikus viņš vērsa uzmanību uz būtisko personāla mainību AM, kur darbu pametuši pieredzējuši speciālisti un kas var ietekmēt lēmumu pieņemšanas nepārtrauktību un kvalitāti.
Informācijai par dronu ielidošanu Latvijā sekojusi arī dezinformācija. Valsts policija konstatējusi mērķtiecīgi izplatītu nepatiesu informāciju par it kā ukraiņu dronu, kas nokritis uz pasažieru vilciena. Īstais iemesls, kāpēc 5. maija vakarā dzelzceļa sliežu posmā Nīcgale–Vabole aizdegās pasažieru vilciena pirmais vagons, esot saistīts ar motora bojājumiem.
ZZS sarosās ar priekšlikumiem
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) vakar nāca klajā ar iniciatīvu izstrādāt mehānismu, lai kompensētu iedzīvotājiem un uzņēmējiem zaudējumus, kas radušies drošības incidentu, tostarp dronu ielidošanas, rezultātā. ZZS norāda, ka plāno aicināt valdību veidojošos partnerus uz diskusiju par iespējamiem risinājumiem zaudējumu atlīdzināšanai privātpersonām. ZZS mājaslapā kritiski izteicies Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents, ZZS biedrs Andris Kalniņš: «Šobrīd nepietiek ar tehniskiem komentāriem vai mierinošiem paziņojumiem. Sabiedrībai ir tiesības sagaidīt skaidras atbildes. Kur ir «dronu siena»? Kur ir rezultāts miljardiem eiro, kas pēdējos gados ieguldīti aizsardzībā? Un kāpēc atkal ir situācija, kur valsts nespēj novērst acīmredzamu apdraudējumu? Par šādu situāciju ir jābūt arī skaidrai politiskai atbildībai.» Uzņēmējs arī paudis satraukumu par drošības risku ietekmi uz Latgales ekonomiku. «Ja reģions sāk asociēties ar paaugstinātu drošības risku, uzņēmējiem kļūs vēl sarežģītāk saņemt finansējumu attīstībai un jauniem projektiem. Taču sekas būs jūtamas visā Latvijā, jo investori vērtē nevis atsevišķu pilsētu, bet valsts kopējo stabilitāti un spēju reaģēt uz apdraudējumiem,» raksta A. Kalniņš.