Viņš norādīja, ka arguments par labu tam, kāpēc šajā amatā tomēr virzīt ārlietu ministru, nevis satiksmes vai ekonomikas ministru, ir tas, ka šajā amatā risināmi ne tikai ekonomikas un tranzīta jautājumi, bet arī plašs humanitārās sadarbības un tieslietu un iekšlietu jautājumu spektrs. Ārlietu ministrija ir nodrošinājusi komisijas sekretariāta darbību. Ņemta vērā arī Lietuvas pieredze, ka šo valsti starpvaldību komisijā ar Krieviju pārstāv tieši ārlietu ministrs.
"Es esmu ļoti priecīgs, ka šis Latvijas valstij vissvarīgākais megajautājums ir atrisināts," ironizēja E.Rinkēvičs un piebilda, ka neskaidra situācija šajā jautājumā radusies, jo pagājušajā pirmdienā viņš neapmeklēja koalīcijas padomes sēdi, jo atradies komandējumā Briselē.
Jau vēstīts, ka koalīcijā pirms nedēļas šis jautājums tika atlikts Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas, kā arī Dzintara Zaķa iebildumu dēļ.
Iepriekšējo Latvijas–Krievijas starpvaldību komisiju no Latvijas puses vadīja bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība). Izveidojoties jaunajai valdībai, tās sastāvu vajadzēja pārskatīt, un komisijas vadību bija iecerēts uzticēt ārlietu ministram E.Rinkēvičam, kuru izvirzīja Zatlera Reformu partija un kuru politikas vērotāji mēdz arī saukt par bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes Maskavā galveno dramaturgu.
Vienotības līderi iepriekš pauda uzskatu, ka šo amatu vajadzētu ieņemt satiksmes ministram Aivim Ronim vai arī ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, jo arī iepriekš to vadīja satiksmes vai ekonomikas ministrs.