Quantcast
Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Latvijā sešos objektos ļauts uzglabāt amonija nitrātu - vielu, kas eksplodēja Beirūtā

Latvijā šī gada 1.janvārī bija seši paaugstināta riska objekti, kuros uzglabā vai var tikt uzglabāts amonija nitrāts vai to saturoši minerālmēsli, no tiem piecos var vai tiek uzglabāts vairāk par 50 tonnām, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Anda Zaļepska.

Vēl viens ir zemāka riska līmeņa objekts, kur vienā teritorijā tiek uzglabātas vai var tikt uzglabātas vairāk nekā 10 tonnas amonija nitrāta vai to saturoši minerālmēsli.

VVD gan neinformēja par konkrētu daudzumu, kas tiek uzglabāts patlaban.

Tomēr dienestā skaidroja, ka lielākais no šādiem paaugstināta riska objektiem ir SIA "Riga fertilizer terminal" minerālmēslu īslaicīgas uzglabāšanas un pārkraušanas komplekss Rīgā. Šajā objektā tiek uzglabāti un pārkrauti dažāda veida minerālmēsli, tajā skaitā bīstamie - amonija nitrātu saturoši.

VVD Riga fertilizer terminal izsniedzis piesārņojošas darbības atļauju, kurā noteikts kopējais maksimālais minerālmēslu gada apgrozījums - 2 miljoni tonnas, no kurām bīstamo minerālmēslu apgrozījums gadā ir noteikts 1 miljons 200 000 tonnas. 

Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas 2019.gadā pārkrautas 792 801 tonna bīstamo amonija minerālmēslu, nepārsniedzot noteikto gada apjomu. Katram bīstamo minerālmēslu veidam ir noteikts vienlaicīgi uzglabājamais daudzums, proti, amonija nitrātam - 65 000 tonnas, stabilizētajam amonija nitrātam - 50 000 tonnas.

Zaļepska uzsvēra, ka bīstamo minerālmēslu uzglabāšanai objektā ir uzbūvētas drošības prasībām atbilstošas kupolveida noliktavas, kurās automātiskā režīmā tiek kontrolēti noteiktie uzglabāšanas parametri. Bīstamie minerālmēsli noliktavās tiek uzglabāti daudzumos, kas nepārsniedz noliktavu kopējo atļauto ietilpību. 

Pēc viņas paustā, "Riga fertilizer terminal" izveidotā infrastruktūra ir uzskatāma par vienu no mūsdienīgākajām Eiropā. Uzņēmums kompleksā nedrīkst ievest amonija nitrātu, kas nav minerālmēsli, kā arī amonija nitrāta minerālmēslus, kuriem nav detonācijas testa. Pirms katras bīstamo minerālmēslu kravas ievešanas Latvijas teritorijā uzņēmums iesniedz VVD detonācijas testus, piebilda VVD pārstāve.

Viņa arī norādīja, ka objektā katru gadu tiek veiktas inspekcijas komisijas kompleksās pārbaudes. To laikā nav konstatēti bīstamo amonija nitrātu saturošo minerālmēslu vienlaicīgi uzglabājamo apjomu pārsniegumi. Tomēr 2018.gadā uzņēmums pārsniedza atļauto bīstamo minerālmēslu gada apjomu, par ko tika sākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā, uzsvēra Zaļepska.

Tikmēr Rīgas domē aģentūrai LETA norādīja, ka Riga Fertilizer terminal vienlaikus drīkst uzglabāt līdz 65 000 tonnu sprādzienbīstamā amonija nitrāta. Savukārt gada laikā kopumā drīkst pārkraut 900 000 tonnu amonija nitrāta.

Ar pašu uzņēmumu aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties.

VVD pārstāve uzsvēra, ka Eiropas Savienībā ir noteiktas vienotas, stingras prasības šādu uzņēmumu darbībai un uzraudzībai. Viņa norādīja, ka visus paaugstināta riska objektus pastiprināti uzrauga ne tikai VVD, reizi gadā veicot augstākā riska līmeņa, bet reizi trīs gados - zemāka riska līmeņa objekta komplekso pārbaudi, kurā piedalās, VVD, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts darba inspekcijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un pašvaldības pārstāvji.

Šajā pārbaudē tiek vērtēts objekta tehniskais stāvoklis, organizatoriskie jautājumi, īpaši drošības pārvaldības sistēmas, dokumentācija, iekārtu darbība, bīstamās vielas lietošana un uzglabāšanas kārtība, ugunsdrošības noteikumi, gatavība avārijām, darba drošības un aizsardzības, vides un civilās aizsardzības prasību ievērošana un atbildīgās personas veiktā monitoringa pārbaude. Papildus VVD veic šo objektu plānveida kontroles, lai pārbaudītu, kā uzņēmums ievēro vides prasības. Tāpat papildus pārbaudes tiek veiktas, reaģējot uz sūdzībām.

Viņa skaidroja, ka visiem augsta riska līmeņa objektiem ir jāizstrādā Drošības pārskats, bet zemāka riska līmeņa objektiem - Rūpniecisko avāriju risku novēršanas programmā. Šajos dokumentos tiek novērtēti rūpnieciskie avāriju riski un iespējamie apdraudējumi, tas kā uzņēmums plāno un izpilda riska samazināšanas pasākumus, lai novērstu rūpnieciskās avārijas, kuras izraisa bīstamās ķīmiskās vielas. Tāpat tiek izvērtētas rūpnieciskās avārijas iespējamās sekas, kā arī domino efekta iespējamība un veicamie pasākumi. Tāpat šiem objektiem ir jāizstrādā objekta civilās aizsardzības plāns, ārpusobjekta civilās aizsardzības plāns.

Viņa piebilda, ka saskaņā ar Mēslošanas līdzekļu aprites likumu tirdzniecības vietās personai, kas vēlas iegādāties mēslošanas līdzekli, kurā amonija nitrāta slāpekļa saturs ir 16% vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas, ir jāuzrāda pircēja apliecinājums par to, ka mēslošanas līdzekli izmantos tikai augu mēslošanai, kā arī tirgotājam grāmatvedības reģistrā jānorāda pircēja nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs juridiskām personām vai personas kods fiziskai personai.

Arī Rīgas domē aģentūrai LETA uzsvēra, ka šādi uzņēmumi tiek rūpīgi uzraudzīti un to veic vairākas institūcijas.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālisti arī piedalās Vides pārraudzības valsts biroja rūpniecisko avāriju riska izvērtējuma komisijas darbā kā uzaicinātās personas. Tāpat piesārņojošas darbības atļaujas izstrādāšanas laikā Mājokļu un vides departamenta Vide pārvalde sniedz savus priekšlikumus VVD.

Pašvaldībai arī ir izstrādāts Rīgas civilās aizsardzības plāns, kurā iekļauti jautājumi arī par Rīgas brīvostu. Pašvaldībā iesniegti un mājaslapā publicēti uzņēmumu Paaugstinātas bīstamības objektu civilās aizsardzības plāni, skaidroja domē.

Pašvaldībā gan atzina, ka, saistībā ar pāreju uz jauno vienoto valsts un pašvaldības tīmekļa vietņu platformu lielā apjoma dēļ daļa dokumentu vēl nebija pārlikta no vecās mājaslapas uz jauno, bet tagad tas esot izdarīts.

Kā vēstīts, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atbilstoši savai kompetencei regulāri pārbauda paaugstinātas bīstamības objektus, tostarp, amonija nitrātu saturošu minerālmēslu glabātājus, taču pēdējos gados būtiski pārkāpumi nav konstatēti, aģentūrai LETA pastāstīja VUGD preses pārstāve Agrita Vītola.

Arī Valsts drošības dienestā (VDD) aģentūrai LETA apstiprināja, ka dienests regulāri apseko kritiskās infrastruktūras objektus, tajā skaitā uzņēmumus, kuru teritorijā tiek uzglabātas sprādzienbīstamas vielas. Dienests regulāri sadarbojas ar šo objektu pārstāvjiem.

Tikmēr Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola aģentūrai LETA pauda, ka Brīvostas teritorijā strādā viens specializēts minerālkravu pārkraušanas termināls - jau minētais Riga Fertilizer terminal. Pēc viņas teiktā, tas ir Ziemeļeiropā modernākais un drošākais minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināls.

Kā skaidroja ostas pārstāve, terminālis ekspluatācijā nodots 2013.gada beigās un liela daļa līdzekļu investēti tieši apkārtējai videi drošās, starptautiski atzītās un modernās kravu pārkraušanas un uzglabāšanas tehnoloģijās.

Ozola uzsvēra, ka atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai, paaugstinātas bīstamības terminālos Civilās aizsardzības mācības tiek organizētas ne retāk kā reizi gadā, šogad tās plānotas novembrī. Vienlaikus ik mēnesi uzņēmums organizē arī iekšējās mācības saviem operatīvo grupu darbiniekiem.

Ozola akcentēja, ka, rūpējoties par paaugstinātas bīstamības un piesārņojošu kravu aprites risku preventīvu uzraudzību un kontroli, Rīgas ostas uzņēmumiem jāievēro virkne starptautisko organizāciju un Latvijas valsts atbildīgo dienestu pieņemtu drošības prasību un noteikumu.

Tāpat vēstīts, ka Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Sprādzienos Beirūtas ostā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts. Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā

Top komentāri

tuskins
t
Virsraksts mudina domāt, ka tur kaut kas palicis pāri, un tagad to ved uz Latviju, jo atļauts?
Pletne
P
Domajams,ka paraksti Riigaa tiks savakti tukstoshiem,lai sho krievijas teroristu mafijas "davanu" -spragastvielas amonija nitrata glabashanu Rigas centraa milzigos apmeros,partrauks zibenigi...
Pilsēta nav īstā vieta...
P
Vēl viens ,,adminastrīvais" pārkāpums un Rīgas vietā var palikt arumi.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas