Attiecības viņi nav reģistrējuši, un arī savā amatpersonas deklarācijā partnerību vai laulību ar dzīvesbiedru M. Armaņeva nav norādījusi. Taču sodu saņēma, jo no sociālajiem tīkliem noprotams, ka abi dzīvo kopīgā saimniecībā.
Šis konkrētais gadījums izgaismo jautājumus, kāpēc amatpersonām nav pienākuma deklarēt dzīvesbiedrus, ar kuriem tie nav noslēguši laulību vai partnerattiecību līgumu. Tie ir gadījumi, kur slēpjas augsti interešu konflikta, korupcijas un klientisma (tādas attiecības starp politikas veidotājiem un iedzīvotājiem, kā arī starp pakalpojumu sniedzējiem un pakalpojumu saņēmējiem, ko raksturo asimetriskas un vertikālas varas pozīcijas, kuras izpaužas kā aizbildnieciskums un mērķa grupu redzējuma ignorēšana – Tēzaurs.) riski, par kuriem sabiedrībai nav iespēju uzzināt. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2025. gadā Latvijā 92 798 personas dzīvoja nereģistrētā kopdzīvē.
Regulējums ir nepilnīgs
Izskatot vairāku augstāko valsts amatpersonu pēdējo gadu deklarācijas, tikai vienā gadījumā Dienai izdevās identificēt partnerības norādīšanu. To savā 2024. gada valsts amatpersonas deklarācijā izdarījis ģenerālprokurors Armīns Meisters. Tajā viņš sadaļā “Laulātais, vecāki un pilngadīgie brāļi, māsas un bērni” ir norādījis ne vien tēvu un brāli, bet arī partneri Gintu Martinsoni. 2025. gada deklarācija VID datubāzē vēl nav pieejama.
Mazticams, ka no valsts augstākajām amatpersonām tikai ģenerālprokurors dzīvo ar partneri, ar kuru nav reģistrējis laulību. Tāpēc Diena vērsās ar jautājumiem Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā un arī Valsts kontrolē, lai uzzinātu, vai nav nepieciešamas izmaiņas regulējumā, uzliekot par pienākumu norādīt arī nereģistrētos dzīvesbiedrus, ar kuriem valsts amatpersonas dzīvo vienā mājsaimniecībā.
Latvijas Republikas prokuratūras Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Jānis Omuls uzskata, ka ir nepieciešamas izmaiņas likumos. Tajā pašā laikā KNAB arī jaunajā Valsts pārvaldes godprātības un interešu konflikta novēršanas likumprojektā piedāvā atstāt spēkā iepriekšējo regulējumu un tam sekojošos augstos riskus.
Kā Dienai norādīja J. Omuls, spēkā esošais regulējums ir nepilnīgs. No likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā (turpmāk – Interešu konflikta novēršanas likums) 2. panta izriet, ka likumā noteikto prasību un ierobežojumu mērķis ir novērst valsts amatpersonas, tās radinieku un darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību. Citiem vārdiem, likuma mērķis ir garantēt, lai valsts amatpersonas neizmantotu savas amata pilnvaras savu, savu radinieku vai darījumu partneru personisko un mantisku labumu nodrošināšanai. Arī Interešu konflikta novēršanas likuma 11. panta 1. daļā paredzēts aizliegums valsts amatpersonai veikt darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.
"Viens no šā mehānisma elementiem ir valsts amatpersonas deklarācija, kurai ir ne tikai informatīva nozīme, bet tā arī nodrošina valsts kontroli pār Interešu konflikta novēršanas likumā paredzēto mērķu sasniegšanu valsts amatpersonu darbībā," atsaucoties uz Augstākās tiesas spriedumu, uzsvēra J. Omuls. Viņš arī akcentēja, ka valsts amatpersonas deklarācijas publicēšana nodrošina arī amatpersonas paškontroli, jo par deklarācijas neaizpildīšanu, nepareizu aizpildīšanu, kā arī nepatiesu ziņu norādīšanu tajā ir paredzēta administratīvā un kriminālatbildība.
J. Omuls atzina, ka šobrīd likumdevējs ir definējis interešu konflikta situāciju un paredzējis valsts amatpersonām pienākumu deklarācijā norādīt ziņas tikai attiecībā uz tādiem saviem dzīvesbiedriem, ar kuriem valsts amatpersona ir noslēgusi vai nu laulību, vai partnerību. Tāpēc šobrīd citu veidu personu attiecības, tostarp nereģistrēta kopdzīve, ir ārpus Interešu konflikta novēršanas likuma tvēruma.
"Lai arī likumā nav iespējams noregulēt pilnīgi visas dzīves situācijas, uzskatu, ka likumdevēja izvēlētais risinājums tomēr ir pārāk šaurs, jo nenodrošina Interešu konflikta novēršanas likuma mērķus. Tā kā personu nereģistrēta kopdzīve mūsdienās ir nevis izņēmums, bet sabiedrībā pieņemta un izplatīta norma, arī interešu konflikta regulējumam ir jāatbilst šai sociālajai realitātei. Pretējā gadījumā pastāv pietiekami nopietns risks, ka liela daļa faktisku interešu konflikta apstākļu netiek atklāta, liedzot ne tikai valsts un sabiedrības uzraudzību pār amatpersonu godprātību, bet arī ļaujot valsts amatpersonām izvairīties no atbildības, tādējādi arī mazinot sabiedrības uzticēšanos amatpersonām kopumā," pauž virsprokurors.
Citos gadījumos jāuzrāda
J. Omuls uzskata, ka ir jāveic izmaiņas normatīvajā regulējumā, salāgojot Interešu konflikta novēršanas likumu ar citiem normatīvajiem aktiem. Tā, piemēram, aizpildot aptaujas lapu par pielaidi valsts noslēpumam, personai ir pienākums norādīt arī "kopdzīves partneri", kas ir jēdziens ar plašāku saturu nekā Interešu konflikta novēršanas likumā paredzētais. Tāpat arī Kriminālprocesa likums garantē jebkuras personas tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem, ar tuviniekiem saprotot ne tikai laulāto, bet arī personas, ar kurām attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kurām tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība. Kā skaidro virsprokurors, tad jēdziens "tuvinieks" nenozīmē, ka starp personām obligāti jāpastāv intīma rakstura attiecībām, bet drīzāk tas raksturo personu kopīgu dzīvi un ciešu savstarpēju paļaušanos, tostarp finansiālo. Jāpiemin arī, ka Kriminālprocesa likuma 51. pants kā vienu no neapstrīdamiem interešu konflikta apstākļiem paredz situāciju, kad kriminālprocesu veicošajai amatpersonai ir jāpieņem lēmums vai jāveic rīcība attiecībā uz personu, ar kuru šo amatpersonu saista kopīga saimniecība. Tādējādi citos normatīvajos aktos, kas izvirza prasības valsts amatpersonai vai ierobežo viņas rīcību, ir paredzēts plašāks dzīvesbiedru/partneru definējums, kas nodrošina amatpersonas objektivitāti, godprātību, kā arī sabiedrības un kontrolējošo iestāžu uzraudzības īstenošanu.
Kamēr šādu situāciju regulējums nav ietverts Interešu konflikta novēršanas likumā, virsprokurora ieskatā valsts amatpersonu mantiskās un personiskās ieinteresētības apkarošana varētu notikt institūciju līmenī, katrā iestādē izstrādājot pretkorupcijas un dienesta ētikas iekšējos standartus.
Tikmēr Valsts kontrolē Dienai norādīja, ka interešu konflikta riskus uzrauga un kontrolē KNAB, kur jau 2024. gadā esot izveidota darba grupa interešu konflikta novēršanas regulējuma pilnveidošanai. Tā izstrādājusi un nodevusi saskaņošanai likumprojektu Valsts pārvaldes godprātības un interešu konflikta novēršanas likums. Paredzēts, ka, stājoties spēkā šim likumam, spēku zaudē likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Taču jaunā likumprojekta 16. pants joprojām paredz Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu datubāzē iekļaut tikai informāciju par valsts pārvaldē nodarbinātā laulāto, vecākiem un pilngadīgiem brāļiem, māsām, pusbrāļiem, pusmāsām un bērniem.
Līdz ar to secināms, ka arī jaunajā likumā KNAB un pārējie starpinstitūcijas darba grupas dalībnieki atstājuši plaši atvērtas durvis pelēkajai dzīvesbiedru zonai, lai gan likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka viens no mērķiem ir novērst interešu konflikta, nepotisma un klientisma riskus jeb, tautas valodā runājot, savējo iekārtošanu amatos un arī interešu bīdīšanu valsts pārvaldē. Ņemot vērā vērienīgos iepirkumus, ko veic ministrijas un pašvaldības, kā arī lēmumus, ko, piemēram, pieņem Konkurences padome, riski ir krietni augstāki par drauga nodarbināšanu deputāta palīga amatā.