Līdz ar zemo cenu grozu veikalu ķēdes ir ieviesušas vēl cita veida cenas – izdevīgas, zemas, mēneša cenas utt. Veikalos reizēm ir grūti ieraudzīt parastas baltas cenu zīmes, kurās ir norādīta cena par vienību. Ir daudz dažādu citādu speciālu cenu. Viss ir palicis sarežģītāks, un ļoti bieži lētākā prece ir bez jebkāda apzīmējuma.
Sanāk dārgi
Zemo cenu groza mērķis ir samazināt pārtikas cenas un atbalstīt maznodrošinātās mājsaimniecības, bet I. Gulbe norāda, ka pārtikas zemo cenu grozs cenas noteikti neietekmē, nesamazina tās. Jā, ir iesaistījušās valsts iestādes ar šī pasākuma reklamēšanu, daudz runā par zemām cenām. Bet cenas neietekmē zemo cenu grozs vai kādi likumi, tās visvairāk ietekmē pasaules pārtikas tirgus cenas konkrētiem produktiem. Piemēram, pašlaik olīveļļas cena Latvijas veikalos ir būtiski samazinājusies, un tas nav saistīts ar zemo cenu grozu. Tas ir noticis tāpēc, ka pasaulē olīveļļas cena samazinājās. Tieši tāpat ir noticis citiem produktiem.
Pārtikas zemo cenu grozus mazumtirgotāji regulāri publicē savās mājaslapās. Vai tas palīdz cilvēkiem, ir atkarīgs no katra pārtikas pirkšanas paradumiem. “Uz mani tas neatstāj pilnīgi nekādu iespaidu. Es tāpat neeju un neskatos, kur šonedēļ kāds produkts ir lētāks. Es eju uz savu veikalu, un esmu no tiem cilvēkiem, kas pievērš uzmanību akcijām. Mēdzu pirkt preces, kurām ir atlaides,” atzīst I. Gulbe.
Mērķis bija palīdzēt maznodrošinātajiem, pamatā tie ir pensionāri. “Vai viņi internetā pēta šos dažādos grozus, veic salīdzinājumus, uzdod mākslīgajam intelektam sagatavot lētākās receptes?” jautā I. Gulbe. Atbilde ir – diez vai. Arī cilvēkiem, kuriem ir darbs un bērni, nav laika visu to salīdzināt, izbraukāt četrus veikalus, lai iegādātos tikai lētākos produktus. Tas ir dārgi gan laikā, gan naudā (transports).
Patērētāju tiesību aizsardzības centra un SKDS veiktā aptauja pagājušā gada izskaņā liecina, ka 61% respondentu bija dzirdējuši par zemo cenu groza iniciatīvu, tomēr aptuveni trešdaļa respondentu (35%) par šādu iniciatīvu nebija dzirdējuši.
Runā vairāk
Gan zemo cenu groza, gan nozares jaunpieņemto normatīvo aktu ietekmē ražotāji un tirgotāji bija spiesti sēsties pie galda un sarunāties. I. Gulbe vērtē, ka nevar teikt, ka no zemo cenu groza vispār nekāda labuma nav. Abās pusēs tika panākti kaut kādi uzlabojumi, kas līdz šim nebija. Ir savas problēmas tirgotājiem, savas – ražotājiem.
Tāpat mērķis bija panākt, ka vairāk tiek piedāvāti vietējie produkti par saprātīgāku cenu. Tas būtu mazāk svarīgi pircējiem, vairāk Latvijas ražotājiem. “Mums ir jādomā par Latvijas ražotājiem, lai viņi ir bagāti un spēcīgi, lai var samaksāt labas algas saviem darbiniekiem, kas savukārt varēs nemeklēt tikai zemo cenu grozu, jo nekam citam naudas nepietiek. Lai cilvēki var nopirkt kvalitatīvas Latvijas preces, nevis pašu lētāko no citām valstīm,” teic I. Gulbe.
Piemēram, Lidl ir lētākas preces, jo tas ir zemo cenu veikals. Tur nav daudz produktu no vienas kategorijas, tur nav tik lielas izvēles. “Šādu dažādu veidu veikalu produktus pēc būtības nedrīkst salīdzināt. Zemo cenu veikals ir cita kategorija, un tur gandrīz nav Latvijas produktu. Sanāk, ka tiek reklamētas vācu un poļu preces. Vai to mēs gribējām panākt?” jautā I. Gulbe. Veikali ir izmantojuši šo situāciju savā labā, bet tas nestimulē Latvijas produktu noietu.
Lai arī būtiskas izmaiņas zemo cenu groza ietekmē viņa neredz, ir svarīgi, ka par pārtikas cenu jautājumiem tiek runāts vairāk, tiek savesti kopā ražotāji un tirgotāji. Tas ir labi.
Maz apmeklēts
Letapartika.lv bija pirmais pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīks, kas pieteicās pārtikas preču cenu datu saņemšanai no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un savā platformā tos sāka publicēt pagājušā gada izskaņā. Šobrīd tas arī ir vienīgais cenu salīdzināšanas rīks, kas savā vietnē regulāri atspoguļo cenu salīdzinājuma datus. Vidēji dienā mājaslapa tiek apmeklēta 600-700 reižu, norāda Ekonomikas ministrija.
“Skatījumu ir ļoti maz. Salīdzināšana prasa laiku, un cilvēki netrieksies pēc produktiem uz vairākiem dažādiem veikaliem. Turklāt, piemēram, seniori, kam var būt vairāk laika, neorientējas interneta, datoru lietās tik labi. Jēga ir tērēt laiku un salīdzināt dārgākas preces, kur var ietaupīt 10, 100 un vairāk eiro,” secina I. Gulbe. Turklāt reizēm produkti no zemo cenu groza veikalā nemaz nav pieejami. Tā nav tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, pat izteiktāk.
Pirms tika ieviests pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīks ar CSP datiem, KurPirkt.lv vadītājs Artis Upenieks vērtēja, ka diez vai pārtikas preču cenu salīdzināšana ir bizness, jo neredzēja, ka pārtikas preču cenu salīdzināšana varētu būtiski palielināt apmeklētāju skaitu. Jautājums, vai pārtikas mazumtirgotāji būtu gatavi maksāt citiem uzņēmējiem par to, lai lietotāji tiktu pārvirzīti tieši uz viņu pārtikas veikalu / interneta veikalu pēc cenu salīdzināšanas. Attiecīgi tas nozīmē, ka pārtikas cenu salīdzinātāji pelnīt varētu tikai ar reklāmu, bet, lai pelnītu ar reklāmu, ir jābūt lielam ikdienas apmeklētāju skaitam.
Runājot par šā brīža energoresursu cenu pārnesi uz pārtikas ražotājiem un pēc tam uz patērētājiem un vai tā var būt lielāka nekā ražotāju cenu izmaiņas, I. Gulbe uzsver, ka konkurence Latvijā ir liela, un ir liela patērētāju daļa ar zemu pirktspēju. Līdz ar to pārtikas jomā pāruzcenojuma problēmu viņa neredz. “Ir produkti, kuri tiek tirgoti zem pašizmaksas, lai piesaistītu pircējus, bet ar citiem veikali pelna. Piemēram, Igaunijā dārzeņu cena veikalu plauktos ir zemāka nekā to iepirkumu cena. Viņi to ir izdomājuši kā mārketinga triku, uzsverot dārzeņu lētumu,” teic I. Gulbe. Kopumā peļņa, rentabilitāte mazumtirdzniecībā nav liela. Kaut vēl lielāka konkurence mums Latvijā derētu, vēl viena liela veikalu ķēde nāktu ļoti par labu.