Jaunās valdības deklarācijā paredzēts, ka tiks izveidots Altum pārvaldīts kapitāla fonds, kurā ieplūdīs Latvijas pensiju 2. līmeņa kapitāls. Šobrīd pensiju 2. līmeņa plāni pārvalda aktīvus gandrīz 11 miljardu eiro vērtībā, liecina portāla Manapensija.lv dati. Nozares līmenī diskusijas par šādu iniciatīvu notiek jau kādu laiku, tomēr paredzamais šīs valdības īsais mūžs līdz Saeimas vēlēšanām rudenī uzliek samērā noteiktu termiņu fonda izveidei.
Ekonomikas ministrija, Finanšu nozares asociācija un Altum sadarbībā ar pensiju pārvaldniekiem šobrīd strādā pie fonda Izaugsmei un aizsardzībai izveides un saskaņošanas. Plānotais fonda apjoms sākotnēji ir vismaz 100 miljonu eiro apmērā ar iespēju to nākotnē palielināt. Investori fondā plānoti pensiju 2. līmeņa pārvaldnieki, Altum un, iespējams, citi institucionālie investori. Altum pārstāvji teic, ka fonda izveidē plāno piedalīties lielākie Latvijā strādājošie pensiju pārvaldnieki.
Sagatavošanās posmā
Šobrīd turpinās darbs pie fonda juridiskās struktūras, pārvaldības modeļa, investīciju stratēģijas un komisiju struktūras detalizācijas, tostarp nosacījumu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Plānots, ka fonds darbosies pēc komerciāliem principiem, ievērojot starptautiski atzītus riska pārvaldības un labas pārvaldības standartus. Tāpat darbības uzsākšanai nepieciešams Eiropas Komisijas saskaņojums. «Cik zināms, šobrīd Altum turpina darbu pie fonda struktūras izveides un saskaņošanas ar Eiropas Komisiju,» apstiprina Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska.
Altum norāda, ka fonda mērķis ir veicināt Latvijas uzņēmumu attīstību, inovācijas un ekonomikas noturību, veicot ieguldījumus Latvijas uzņēmumos, tostarp aizsardzības nozares uzņēmumos, infrastruktūras un PPP (publiskās un privātās partnerības) projektos. Vienlaikus fonds paredzēts arī kā instruments vietējā kapitāla tirgus attīstībai un ilgtermiņa finansējuma pieejamības stiprināšanai.
Svarīgi nosacījumi
Latvijas pensiju pārvaldniekiem ir interese par kvalitatīvām investīciju iespējām Latvijā, tostarp alternatīvo ieguldījumu fondos. «Vienlaikus gala ieguldījumu lēmumi tiks pieņemti tikai tad, kad būs pieejama pilna informācija par fonda stratēģiju, pārvaldības modeli, komandu, investīciju procesu, risku pārvaldību un sagaidāmo riska un ienesīguma profilu,» uzsver A. Dobrovoļska. Izvērtējot ieguldījumus alternatīvajos fondos, pensiju pārvaldniekiem parasti svarīgākie faktori ir pārvaldnieku komandas pieredze un kompetence, kvalitatīvs potenciālo investīciju projektu portfelis, skaidra investīciju stratēģija, pārvaldīšanas izmaksu līmenis, kā arī fonda spēja nodrošināt ar publiskajiem finanšu tirgiem konkurētspējīgu atdevi pensiju uzkrājumu veidotājiem.
Altum pārvaldītais alternatīvo ieguldījumu fonds, kas ieguldītu Latvijas uzņēmumos, pēc Luminor Pensiju ieguldījumu daļas vadītāja Tarasa Bukas domām, ir vērtējams pozitīvi, no vienas puses, palielinot finansēšanas pieejamību Latvijas uzņēmumiem un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību un, no otras puses, sniedzot fonda ieguldītājiem iespēju ieguldīt šādos uzņēmumos. Kad būs pieejama detalizēta informācija, tā ļaus padziļināti izvērtēt šo iespēju.
Pensiju pārvaldniekiem ir jāņem vērā gan topošā fonda nosacījumi, gan arī pašu pensiju pārvaldnieku kā investoru ierobežojumi, piemēram, pārvaldīto pensiju fondu prognozētie nākotnes lielumi un to izmaiņas, likviditāte un līdzekļu pieejamība visa fonda ieguldīšanas cikla laikā (pirmo piecu gadu laikā), regulējumā noteiktie ierobežojumi un citi jautājumi.
Konkurē ar citiem
Baltijas, tajā skaitā arī Latvijas, alternatīvo ieguldījumu fondi (izaugsmes kapitāla fondi, privātā kapitāla fondi un aizdevumu fondi) pensiju pārvaldniekiem ļauj ieguldīt perspektīvos uzņēmumos, veicinot to attīstību, biznesa paplašināšanos un citu mērķu sasniegšanu. Pensiju pārvaldnieki iegulda BaltCap, FlyCap, INVL, Altum u. c. alternatīvo ieguldījumu fondos, kad iegulda Baltijā un Latvijā.
«Latvijas pensiju pārvaldnieki jau iegulda alternatīvos fondos, riska kapitālā, nekustamajā īpašumā Latvijā. Ja ir labs projekts vai fonds ar labu sagaidāmo atdevi un labiem nosacījumiem, pensiju pārvaldnieki ir atvērti šāda veida ieguldījumiem,» norāda Swedbank Investīciju atbalsta daļas jomas vadītājs Kristaps Kopštāls.
Pensiju pārvaldnieki vērtē sagaidāmo atdevi un salīdzina jaunās ieguldīšanas iespējas ar jau esošajām, kas ir globālajos tirgos, dažādos pasaules reģionos. Ja sagaidāmā atdeve ir līdzīga vai labāka, pārvaldniekiem ir interese izskatīt šādus fondus. Visi ieguldījumi savstarpēji konkurē. Pensiju pārvaldnieku uzdevums ir radīt maksimāli lielāko pievienoto vērtību dalībniekiem un aizstāvēt savu dalībnieku intereses. «Pieredze ieguldīt riska kapitālā Latvijā jau ir. Ja ir spēcīga komanda un idejas un labi nosacījumi, ir visas iespējas ieguldīt,» rezumē K. Kopštāls.
Pensiju 2. līmeņa plāni ieguldījumi Latvijā pagājušā gada beigās veidoja gandrīz 8% no kopējiem aktīviem, liecina Latvijas Bankas dati. Pēdējos pāris gados ieguldījumi Latvijā absolūtos skaitļos ir auguši, pērn sasniedzot 771 miljonu eiro, tomēr pēdējos piecos gados attiecībā pret kopējiem aktīviem tie sarukuši par pieciem procentpunktiem.