Tiesībsardze Karina Palkova rosina reformēt pašreizējo bāriņtiesas sistēmu, jo šobrīd tā ir sadrumstalota un tai uzticēts pārāk daudz funkciju, kas nav saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību. Katra pašvaldība iestādes darbu organizē pēc saviem ieskatiem, tā tiek vāji kontrolēta, ir arī ne mazums pārkāpumu. Tiesībsardze iesaka divus scenārijus: pārdalīt bāriņtiesas funkcijas starp pašvaldību sociālajiem dienestiem vai Bērnu aizsardzības centru un tiesu.
Regulāri saņem sūdzības
Ziņojuma Par nepieciešamību pārskatīt bāriņtiesu institucionālo modeli mērķis ir identificēt galvenās problēmas pašreizējā bāriņtiesu institucionālā modeļa darbībā un piedāvāt iespējamos risinājumus, kas praktiski strādā bērnu un ģimeņu labā, nevis vērtēt atsevišķi bāriņtiesu rīcību vai individuālus gadījumus, uzsvērts tiesībsardzes ziņojumā. Valstij ir pienākums ne tikai izveidot, bet arī regulāri izvērtēt bērnu tiesību aizsardzības mehānisma efektivitāti, kvalitāti un atbilstību mūsdienu cilvēktiesību standartiem. "Lūgums bāriņtiesām, pašvaldībām, iesaistītajām institūcijām, Saeimai – sākam veidot modernu sistēmu, kas vērsta uz ģimenes un bērna atbalstu, nevis lāpīt veco un neefektīvo sistēmu," Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē mudināja K. Palkova, piebilstot, ka viņas mērķis "nav reforma reformas pēc". Viņa arī aicināja politiķus uzņemties pārmaiņu virzību, jo bez politiskās gribas tās nenotiek ātri.
Vēlme šo sistēmu mainīt nav jauna. Pirmais mēģinājums to darīt bija 2017. gadā, kad to ierosināja Labklājības ministrija. 2019. gadā tika aicināts veikt visaptverošu šīs sistēmas reformu, norādot, ka bāriņtiesas ir vājākais posms bērnu aizsardzības sistēmā. "Tas beidzās ar grozījumiem Bāriņtiesu likumā, un arī šobrīd tie nav vērsti uz fundamentālām izmaiņām," teica Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere. Kā viena no bāriņtiesas problēmām ir dažādās tai uzticētās funkcijas, tostarp tai neraksturīgas, piemēram, notariālā, aizgādnības, pilngadīgo pārstāvība kriminālprocesā. Lai gan ir viena sistēma, pastāv 42 atšķirīgas prakses, proti, katra pašvaldība to veido pēc saviem ieskatiem, un tas attiecas uz finansējumu, algām, resursiem. L. Grāvere norādīja, ka tiesībsargs regulāri saņem sūdzības par bāriņtiesu darbu no iedzīvotājiem, tiesām, advokātiem, Valsts policijas, nevalstiskajām organizācijām un pašām pašvaldībām. Rakstveida sūdzību skaits pieaudzis no četriem desmitiem 2022. gadā līdz 98 pērn. Satraucošs ir fakts, ka pašvaldības iestāde ik gadu no vecākiem šķir vairāk nekā 1000 bērnu. Turklāt ārpusģimenes aprūpes laikā bāriņtiesas neveicina bērnu un viņu ģimenes saskarsmi un atkalapvienošanos un pieļauj, ka ārpusģimenes aprūpētāji patvaļīgi ierobežo šādu saskarsmi. Bērna uzklausīšanas pienākumi tiek izpildīti formāli vai vispār netiek pildīti.
Seku likvidēšana, ne prevencija
Šā brīža modelī bāriņtiesa ir izpildvaras zemākā līmeņa iestāde, kas patstāvīgi izlemj būtiskus cilvēktiesību jautājumus, tostarp bērna šķiršanu no vecākiem – tā ir smagākā iedomājamā iejaukšanās vecāku un bērna tiesībās. Šīs iestādes kompetencē ir 60 dažādu veidu lēmumi bērnu interesēs (piemēram, aizgādība, ārpusģimenes aprūpe, adopcija). Pašvaldības izraudzīts koleģiāls sastāvs izlemj būtiskus bērnu tiesību jautājumus un vienlaikus pilda arī citus uzdevumus. L. Grāvere vērsa uzmanību arī uz to, ka bāriņtiesas darbu vērtē daudz institūciju, bet neviena neuzņemas atbildību. Neskaidra ir to padotība pašvaldībai, tas pats sakāms par Bērnu aizsardzības centru. Lēmumus, kas lielā mērā paliek ārpus tiesu kontroles, var pieņemt arī tādi bāriņtiesas locekļi, kam nav juridiskās izglītības. Statistika liecina, ka tiesā atcelto lēmumu skaits aug. Ja 2023. gadā tie bija 11,43%, tad 2025. gadā – 16,67%.
Bērnu aizsardzības centra vadītāja Gunita Kovaļevska atzīmēja, ka bāriņtiesu sistēma nav tik daudz vērsta uz prevenciju, cik uz seku likvidēšanu. Pašreizējais modelis, viņasprāt, nav dzīvotspējīgs. Sistēma no administratīvā viedokļa ir jāveido vieglāka un efektīvāka. Lai gan Bērnu aizsardzības centrs uzrauga noteiktus bāriņtiesu darbības aspektus, tomēr tam nav tiesību atcelt tās lēmumus, var tikai aicināt tos pārskatīt.
Cilvēkresursu trūkums
Bāriņtiesas darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Taiga Ziemele piekrita, ka pārmaiņas ir vajadzīgas. Viens no risinājumiem – noņemt iestādei neraksturīgas funkcijas. Tai pašā laikā viņa nevarot piekrist, ka bērnu aizsardzības sistēmas problēmu cēlonis būtu bāriņtiesa, jo tā "pilda to, kas noteikts likumā". Situāciju sarežģī cilvēkresursu trūkums, un tas, ka šo sistēmu reformēs, kapacitāti nekāpinās. T. Ziemele arī pauda vēlmi, lai bāriņtiesas šajā diskusijā uztver kā partneres, jo šobrīd šis jautājums netiek risināts kopīgi un "darbinieki jūtas nesaprasti un nenovērtēti". Šķiet, ka viņiem neatradīsies vairs vieta jaunajā sistēmā, tai pašā laikā darbs ir jāturpina.
Jēkabpils bāriņtiesas priekšsēdētāja Una Gusāre apšaubīja, ka, likvidējot šo iestādi, palielināsies sociālā dienesta resursi. Viņasprāt, jāizvērtē visa sistēma, nevis tikai viens tās posms. Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere uzsvēra, ka šobrīd šajā jomā trūkst 440 darbinieku un funkciju pārvietošana neko nedos, to uzlikšana uz sociālo dienestu pleciem tikai novājinās tos. Viņa atgādināja, ka pēc sociālās korekcijas izglītības iestādes Naukšēni slēgšanas 2022. gadā tā arī nekas vietā netika izveidots, jo trūkst resursu, lai to izdarītu. "Nesagraujam esošo, kamēr nav sabalansēta risinājuma," aicināja V. Reitere.
Labklājības un Tieslietu ministrija atbalsta pārmaiņas, taču tām nav skaidrs, kas to darīs un kas par to maksās. Ja finansējuma tam nebūs, nekas nemainīsies.