Neskatoties uz situācijas uzlabošanos, vairāku vakcīnu aptvere joprojām nav sasniegusi līmeni, kas nodrošinātu pienācīgu Igaunijas sabiedrības aizsardzību.
"Jaunākie dati dod iemeslu piesardzīgam optimismam. Pēc vairāku gadu lejupslīdes bērnu vakcinācijas aptvere 2025. gadā atkal uzlabojas, un ievērojami palielinās vakcinācijas pret cilvēka papilomas vīrusu (HPV) aptvere visās mērķgrupās. Lai saglabātu šo pozitīvo tendenci, ir nepieciešama nepārtraukta sadarbība starp vecākiem, veselības aprūpes speciālistiem un sabiedrību kopumā," paskaidroja Filipova.
Lai gan bērnu vakcinācijas aptvere Igaunijā 2025. gadā uzlabojās, tā vēl nav sasniegusi Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikto līmeni - 95% pret difteriju, stingumkrampjiem, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu jeb cūciņām un poliomielītu, kā arī 90% pret garo klepu. Igaunijā mazu bērnu vakcinācijas aptvere lielākajai daļai vakcīnu joprojām ir 80-85% robežās, kas palielina uzliesmojumu risku.
Ar vakcīnām novēršamas infekcijas slimības turpina izplatīties visā pasaulē. Lai gan vairākas no tām, piemēram, poliomielīts, masaliņas un difterija, Igaunijā pašlaik nav sastopamas, tās varētu atgriezties aktīvas ceļošanas un migrācijas dēļ. Igaunijā joprojām ir reģistrēti masalu, garā klepus, epidēmiskā parotīta, B tipa hemofīlās nūjiņas (HiB) infekcijas un B hepatīta gadījumi. Ir ļoti svarīgi vakcinēt bērnus pret šīm slimībām saskaņā ar imunizācijas grafiku un uzturēt augstu vakcinācijas aptveri iedzīvotāju vidū, uzsvēra Veselības departamenta pārstāve.
Lai gan vairāk nekā 80% vecāku uzskata bērnu vakcināciju par nepieciešamu un piekrīt savu bērnu vakcinācijai, aptuveni piektdaļa mazu bērnu joprojām sāk bērnudārza gaitas bez pilnīgas aizsardzības pret nopietnām infekcijas slimībām.
Gandrīz 30% septiņgadīgo bērnu, kas uzsāk skolas gaitas, nav saņēmuši plānoto revakcināciju, un aptuveni ceturtā daļa jauniešu beidz vidusskolu bez revakcinācijas devas pret difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu.
Vakcīnas ir efektīvas un drošas. Daudzas palīdz novērst gan infekciju, gan saslimšanu, savukārt citas aizsargā pret smagām slimībām, komplikācijām un nāvi. Vakcinācija ne tikai aizsargā vakcinēto personu, bet arī palīdz aizsargāt tos, kurus kādu iemeslu dēļ nevar vakcinēt un kuriem infekcijas slimība varētu būt īpaši smaga, uzsver Igaunijas Veselības departamentā.