Kopīgajā paziņojumā Irānas drošības dienesti tika nosodīti par starptautisko un vietējo noziedznieku bandu "nožēlojamo" izmantošanu sazvērestībās Eiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā.
"Mēģinājumi nogalināt, nolaupīt, mocīt, iebiedēt, vai citādi uzbrukt cilvēkiem mūsu teritorijā grauj nacionālo suverenitāti un starptautiskās normas. Šīs darbības nekavējoties jāizbeidz," teikts valstu kopīgajā paziņojumā.
Irānas Islāma revolūcijas gvardes korpusa izlūkdienesti un tā ārzemju operāciju nodaļa "Kudsas spēki" ir iesaistīti "letālās sazvērestībās un ļaunprātīgās darbībās" pret irāņu disidentiem, žurnālistiem, ebreju un Izraēlas kopienām un interesēm, teikts paziņojumā.
"Mēs esam vienoti mūsu apņēmībā aizsargāt mūsu valstis un mūsu cilvēkus pret šiem draudiem. Irānas Islāma Republikai vajag apturēt šīs darbības tagad."
Šīs valstis arī vainoja Irānu uzbrukumu kampaņas organizēšanā Eiropā pret ebreju kopienām, irāņu žurnālistiem un ASV žurnālistiem, par kuriem uzņēmies atbildību ar Irānu saistīts grupējums "Harakat Ashab al-Yamin al-Islamiya" (Labās rokas cilvēku islāma kustība, HAYI).
Šis grupējums ir uzņēmies atbildību par uzbrukumiem ebreju kopienās Lielbritānijā, Beļģijā un Nīderlandē.
Ir ziņots, ka HAYI uzņēmās atbildību par divu ebreju vīriešu saduršanu un vairākiem dedzināšanas uzbrukumiem sinagogām un ebreju kopienas objektiem Londonas ziemeļos pēdējo mēnešu laikā.
Austrālija pērnā gada augustā izraidīja Irānas vēstnieku, apsūdzot Teherānu vismaz divu antisemītisku uzbrukumu vadīšanā. Tie bija dedzināšanas uzbrukumi sinagogai Melburnā un košera kafejnīcai Sidnejā.
Austrālija arī atsauca savu vēstnieku Irānā un apturēja operācijas savā vēstniecībā Teherānā.
Austrālija novembrī klasificēja Irānas Revolucionāro gvardi kā valsts terorisma atbalstītāju, nosaucot uzbrukumus Austrālijā par "bezprecedenta bīstamiem agresijas aktiem, kurus kāda ārvalsts organizējusi Austrālijas teritorijā".
Irānas Ārlietu ministrija toreiz nosauca Austrālijas lēmumu par "aizvainojošu un nepamatotu aktu", kas pārkāpj starptautiskos noteikumus un normas.
Ar kopīgo paziņojumu nāca klajā Albānija, ASV, Austrālija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Īrija, Jaunzēlande, Kanāda, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Somija, Vācija, Ziemeļmaķedonija un Zviedrija.